Eksperte par korupciju būvniecībā: «Tā ir fantastiska rene, un grūti pat pateikt, cik pa to ir aizlaists.»
Lelde Petrāne, 2012. gada 19. septembris
Korupcijas jēdzienu tradicionāli saista ar valsts un pašvaldības amatpersonu rīkošanos personīga labuma gūšanai. Taču eksistē arī cita, iespējams, finansiāli vēl ietilpīgāka korupcija, par ko nozares dalībnieki gadiem klusē, vēsta laikraksts Neatkarīgā.
Latvijas Arhitektu savienība (LAS) aktualizējusi jautājumu par profesionālās prakses korupciju būvniecībā.
Pašlaik, kad Saeimā turpinās debates par jauno Būvniecības likumu, esot svarīgi vismaz neatvieglot korupcijas pastāvēšanu.
LAS padomes priekšsēdētājs Viktors Valgums atturējies spriest par profesionālās korupcijas mērogiem Latvijas būvniecībā, bet nešaubās: «Protams, kaut kas tāds noteikti pastāv.»
Atslēgas personas šādā korupcijā ir negodīgs projektētājs, negodīgs būvnieks, negodīgs būvuzraugs un varbūt arī negodīgs pasūtītājs. Atkarībā no tā, kurš ar kuru vienojies.
Viena no krāpšanās pamatshēmām tiek būvēta no «analogiem būvmateriāliem». Proti, projektā paredzētais ķieģelis, logs, betons vai rokturis būvniecības gaitā tiek apmainīts. Taču nevis pret līdzvērtīgu, bet klasi zemāku un attiecīgi lētāku. Puses par to vienojas un ietaupīto naudu sadala savā starpā. Ja pasūtītājs ir godīgs, viņš par to neuzzina, bet pēc pāris gadiem var vien pabrīnīties, kāpēc linolejā tik ātri izdiluši caurumi.
Krīzes laikā būvniecības nozare turējusies uz Eiropas projektu naudas, līdz ar to jāsecina, ka arī liela daļa publiskā finansējuma varētu būt aizgājusi kreisus ceļus, vēsta laikraksts.
«Tā ir fantastiska rene, un grūti pat pateikt, cik pa to ir aizlaists,» LAS padomes locekles Elīnas Rožulapas lēstais hipotētiskais apjoms ir 30% no būvmateriālu izmaksām. Ietaupīt iespējams faktiski uz visu – ventilācijas agregātiem, apgaismojumu, vispārceltnieciskajiem materiāliem. Logi atkarībā no tehniskās specifikācijas cenas ziņā var atšķirties pat par 100%. Bet pierunāt pasūtītāju uz «analogu» var ar šantāžas palīdzību. Sak' šo risinājumu mēs varam piegādāt nedēļas laikā, bet projektā prasītais būs tikai pēc mēneša, skaidro medijs.
Krāpšanās notiekot arī ar būvdarbu apjomu nepatiesu palielināšanu. Turklāt šis modelis konkursu gaitā ļauj atlasīt projektam vajadzīgos būvniekus. Zinot patiesos spēles noteikumus un darbu apjomu, viņi spēj iedot piedāvājumā zemāko cenu.
Shēmošana vienkāršāka, ja arhitekts ir saistīts ar būvnieku, būvnieks ar būvuzraugu utt. Latvijas tirgū esot gana daudz savstarpēji saistītu firmu, kas piedāvā gan būvēt, gan kontrolēt būvniecību. «Man reiz klients vaicāja, kā zināt, vai būvuzraugs nav saistīts ar celtnieku. Es atbildēju – diemžēl nekā,» atzinusi E. Rožulapa. Tad vēl pa vidu maisās materiālu piegādātājs, kas arhitektam vai būvniekam piesola procentus no savas tāmītes, ja tieši viņa izstrādājumi tiks izmantoti objektā, skaidro Neatkarīgā.
Ja pasūtītājs ir mahināciju dalībnieks, savukārt arhitekts – godīgs, pirmais par varītēm cenšas tikt vaļā no otra piedāvātās autoruzraudzības. Lai nav lieku kompetentu acu, kas konstatē optimizāciju.
Finālā šī kabatā bāzēju varza vai nu sadārdzina būves izmaksas, vai arī ēkā iestrādā materiālus, kas nav ilgmūžīgi vai nekalpo iecerētajam mērķim, raksta laikraksts.
Protams, par šo visu jārunā kā par teorētisku iespējamību, jo tiešu pierādījumu un atmaskotu gadījumu nav.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/ipasums/buve/eksperte-par-korupciju-buvnieciba-ta-ir-fantastiska-rene-un-gruti-pat-pateikt-cik-pa-to-ir-aizlaists-378874
