Džordžs Soross: eiro zonā vienlaicīgi norisinās trīs finanšu krīzes
Eiro valūtas zona pašlaik pārdzīvo trīs krīzes: valūtas krīzi, kas tiek uztverta kā galvenā, suverēnā parāda krīzi un banku krīzi. Šādu viedokli savā slejā laikrakstā „The Financial Times” publiskojis pazīstamais finansists Džordžs Soross.
Vācija un Francija, kas iestājas par periferiālās Eiropas valstu izdevumu krasu samazināšanu un budžeta disciplīnas pastiprināšanu, ir pārliecinātas, ka šo savienības valstu ekonomikas tiek glābtas uz viņu rēķina. Taču tas nepavisam nav tā, raksta Soross: ES „lokomotīves” ir izlaidušas no uzmanības loka Eiropas valūtas un banku krīzi, ar kurām tās ir tieši saistītas.
„Eiro valūtas zonas izveidošanas brīdī tika uzskatīts, ka tas izlīdzinās dalībvalstu ekonomikas un finanšu rādītājus. Tomēr patiesībā viss notika tieši otrādi. Eiropas Centrālā Banka visu bez izņēmuma ES valstu saistības kvalificēja kā riskus nesaturošas un ES sistēmiskās bankas uzņēma perifērijas valstu parādsaistības (šādā kvalitātē) savās bilancēs. Kreditēšanas likmes Spānijā, Itālijā, Īrijā, Grieķijā un Portugālē pazeminājās, izraisot cenu burbuļa veidošanos to nekustamā īpašuma tirgos. Vācijas ekonomika, tieši otrādi, uzņēmās visu ar Eiropas apvienošanu saistīto nastu un bija spiesta savilkt ciešāk jostu. Tādejādi šo valstu ekonomikas nevis izlīdzinājās, bet tieši otrādi – ekonomiku konkurētspējas atšķirības kļuva vēl lielākas.
Tā rezultātā šobrīd eiro zonā ir izveidojusies divu līmeņu un „divu ātrumus” sistēma, kad ir valstis ar noturīgu pozitīvu tirdzniecības bilanci, piemēram, Vācija, un valstis ar hroniski negatīvu bilanci – vairākas Vidusjūras reģiona valstis. Šīs valstis pašlaik ir nonākušas neapskaužamā situācijā, norāda Soross. Savukārt paredzētie eiro zonas krīzes risinājumi šo nošķirtību var tikai nostiprināt.
Soross piedāvā veikt divas nozīmīgas reformas. Pirmkārt, vienlaikus ar suverēno obligāciju tirgus stabilizēšanu ir jāglābj eiro zonas banku sistēma, tostarp arī uz vienu banku kapitāla palielināšanas un citu likvidēšanas rēķina. Otrkārt, ir jārada jauni apstākļi, lai eiro zonas dalībvalstis spētu piesaistīt privāto kapitālu, izlaižot eiro obligācijas. Neveicot šādas reformas, stabilizēt stāvokli eiro zonā Sorosaprāt neizdosies.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/citas-zinas/jurmalas-siltuma-un-jurmalas-udeni-amati-tiek-maksligi-raditi-un-dalati-radiniekiem-237069
