Dzīvokļu pabalstu izmaksāšanai rīdziniekiem šogad papildus būs nepieciešami aptuveni 7 miljoni latu
LETA
Ceturtdiena, 2013. gada 14. februāris
Ņemot vērā, ka valsts dzīvokļu pabalstiem kopš 1.janvāra līdzfinansējumu 20% apmērā vairs nepiešķir, taču vienlaikus pieaug iedzīvotāju skaits, kam šāds atbalsts ir nepieciešams, dzīvokļa pabalstu izmaksāšanai rīdziniekiem šogad papildus būs nepieciešami aptuveni septiņi miljoni latu, žurnālistiem pastāstīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).
Tādējādi Rīgas domes izdevumi par dzīvokļa pabalstiem būs aptuveni divreiz lielāki nekā pērn. Dzīvokļa pabalsts tiek piešķirts, lai iedzīvotāji varētu segt dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.
«Tā ir liela cūcība no valdības puses beigt līdzfinansēt šos pabalstus un pārnest uz pašvaldībām, kaut visi zināja, ka apkures cenas šogad augs,» sacīja Ušakovs.
Uz jautājumu, kā panākt situācijas uzlabošanos, lai rīdziniekiem nevajadzētu vērsties pēc palīdzības pašvaldībā un lūgt pabalstus, Ušakovs atbildēja, ka, viņaprāt, vispirms nepieciešams samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) apkurei, kā arī valstij jāiesaistās dzīvokļa pabalstu līdzfinansēšanā, par ko gan viņam neesot ilūziju.
Rīgas mērs atzina, ka samilzušo problēmu ar apkures rēķiniem varētu risināt, siltinot mājas, taču, pēc viņa domām, daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmai būs nepieciešami vismaz desmit līdz 15 gadi. Ušakovs norādīja, ka apstākļos, kad iedzīvotājiem ir nopietnas grūtības apmaksāt apkures rēķinus, tikai retais vēlēsies uzņemties kredītsaistības, lai renovētu māju.
«Arī aktīvs siltināšanas atbalstītājs [premjerministrs Valdis] Dombrovskis (V) dzīvo nesiltinātā mājā, jo viņa kaimiņiem ir 7000 latu parāds par māju un nav iespējams panākt «50+1» īpašnieka vienošanos,» atzīmēja Ušakovs.
LETA jau ziņoja, ka viens no efektīviem paņēmieniem, kā motivēt iedzīvotājus izšķirties par labu ēkas siltināšanai, tiek minēts nama energoaudits, kas uzskatāmi parāda siltuma zudumus caur novecojušajām sienām un logiem, kā arī ļauj parādīt potenciālos ieguvumus, ēku siltinot. Tomēr «Rīgas enerģētikas aģentūra» tuvāko trīs mēnešu laikā energoauditus plāno veikt tikai 20 ēkām, paredzot šim nolūkam 2660 latu. Rīgā kopumā būtu jānosiltina vairāk nekā 5000 namu.
Pašvaldības zemā aktivitāte energoauditu veikšanā esot skaidrojama ar to, ka energoaudita rezultāti ir derīgi tikai trīs līdz piecus gadus, tāpēc to neesot jēgas veikt masveidā - pa šo laiku visos auditētajos namos tāpat nespēšot vienoties par siltināšanu. Tāpat neesot jēgas energoauditu veikt mājās, kurās nav pārliecinoša pamata cerēt, ka par labu ēkas siltināšanai izšķirsies vismaz puse iedzīvotāju.
Tāpat Ušakovs sacīja, ka energoaudita izmaksas nav salīdzināmas ar tūkstošiem, kas nepieciešami ēku siltināšanai, tāpēc auditu ir vērts veikt tikai tām ēkām, kuru iedzīvotāji ir ieinteresēti namu siltināt. Tomēr Rīgas mērs solīja, ka energoauditiem pašvaldības atbalsts būšot arī turpmāk.
Kā ziņots, pašvaldības SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» klientiem no pirmdienas, 18.februāra, būs iespēja pieteikties izlīdzinātajiem maksājumiem, kas ļaus lielos apkures rēķinus sadalīt divās daļās - 50% jāapmaksā tekošajā mēnesī, bet otru pusi varēs apmaksāt vasaras periodā, un par šādu atlikto maksājumu soda naudas netiks aprēķinātas.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/dzivoklu-pabalstu-izmaksasanai-ridziniekiem-sogad-papildus-bus-nepieciesami-aptuveni-7-miljoni-latu/553901
