Dmitrijs Kaļiņins: Ar darbu un pacietību var panākt visu
Romāns Golubevs, 21.07.2008
Savu pirmo patstāvīgo darījumu māklerim - iesācējam Dmitrijam Kaļiņinam nācās gaidīt gandrīz pusgadu. Tas bija 90. gadu otrajā pusē. Šodien 2008. gads jau ir pusē, bet situācija mūsu varonim ir pazīstama līdz pat mielēm. Nekustamo īpašumu objektu pārdošana no vidutājiem atkal prasa pacietību, elastīgumu un maksimāli lojālu attieksmi pret viņu pakalpojumu pasūtītājiem – gan pārdevēju, gan pircēju.
Kāds nekādi nevar iestāties nevienā augstskolā, bet kādam citam nākas lauzīt galvu par to, kurai mācību iestādei dot priekšroku. Otrais variants, protams, ir patīkamāks, taču ne mazāk mokošs. Tā arī Dmitrijs nonāca izvēles priekšā – kur iet mācīties? Proti, pēc Rīgas Purvciema ģimnāzijas pabeigšanas viņš pamanījās iestāties gan Rīgas Aviācijas universitātes informātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē, gan arī Tehnoloģiskās universitātes (tagad Sociālo tehnoloģiju institūts) ekonomikas fakultātē. Galu galā priekšroka tika dota ekonomikai.
Pirmajos studiju gados viņš tikai mācījās. Taču jau trešajā kursā sāka piepelnīties. Principā – atbilstoši profilam. Dmitrijs iekārtojās darbā firmā, kas nodarbojās ar privatizācijas sertifikātu pirkšanu un pārdošanu. Pirka šos vērtspapīrus no reģionālajiem pārstāvjiem, formēja lielus portfeļus un pārdeva tos. Šeit viņš pirmoreiz sajuta naudas garšu, lai gan runas par pasakainām summām nebija. To apstiprina kaut vai tas, ka students iekārtojās vēl vienā darbā – par bārmeni Krievu Drāmas teātrī. „Kas kopīgs bārmenim un pingvīnam? Gan viens, gan otrs ceļ savu māju no ledus”, - iemīļoto teicienu atceras mūsu sarunas biedrs.
1995. gadā Dmitrijs kļuva par bakalauru, bet 1997. gadā saņēma no paziņām piedāvājumu izmēģināt roku mākleru jomā – kompānija „Langes pils” uzņēma darbiniekus. Kaļiņins godīgi atzinās, ka toreiz viņam bija ļoti miglains priekšstats, ar ko turpmāk nodarbosies. Vispievilcīgākais jaunajā darbā bija… brīvais apmeklējumu grafiks.
Māklera dzimšana
Kā vadīt sarunas? Kādi dokumenti vajadzīgi, lai noformētu darījumu? Kādas likumu normas regulē nekustamo īpašumu sfēru? Atbildes uz visiem šiem jautājumiem iesācējs mākleris vaicāja saviem pieredzējušiem kolēģiem. „Es biju nu briesmīgi skrupulozs. Man teica – nekautrējies vaicāt. Un uzdevu tik daudz „kā” un „kāpēc?”, ka cilvēki sāka no manis vairīties”, - smejas mūsu sarunas biedrs.
Bija sarežģīti – to laiku raksturo Kaļiņins. Pusgads – tieši tik daudz laika pagāja līdz Dmitrijs veica savu pirmo patstāvīgo darījumu. Un nekādas algas „Langes pilī” viņam taču nebija. Viņam pienācās tikai procenti no darījuma. Tādēļ viņš turpināja piepelnīties, strādājot teātrī par bārmeni.
Interesanti, ka komisijas naudu par pirmo darījumu nācās gaidīt vairāk nekā 9 mēnešus. Izrādījās pārāk sarežģīts darījums. Tika pārdots neprivatizēts dzīvoklis Brīvības ielā, Rīgā. Pircējs bija, taču bija jāizmitina arī dzīvokļa iemītnieki, kas vēlējās saņemt atsevišķus dzīvokļus. Ņemot vērā, ka neprivatizētus dzīvokļus varēja noformēt tikai maiņas ceļā, izveidojās ļoti gara darījuma ķēdīte. Vienā tās atzarojumā figurēja pieci nekustamā īpašuma objekti, bet otrā – trīs. Piedevām pašiem klientiem bija visai neskaidrs priekšstats par to, kas un kādā secībā ir jādara, lai rezultātā panāktu vēlamo rezultātu. Un lai gan attiecībā uz uzticēšanos Dmitrijam nekādu jautājumu nebija, lielā darījuma dalībnieku skaita un citu piesaistīto mākleru dēļ klienti, lai nodrošinātos, darījuma noformēšanas procedūrai piesaistīja viņiem pazīstamos juristus un ekonomikas policijas pārstāvjus. Tā teikt, re, kādi mums sakari – nedomājiet jokus dzīt! Jaunajam māklerim nācās kontaktēties ar visiem un skaidrot, ko un kāpēc dara.
Kad sarežģītā kombinācija bija pabeigta un mērķis panākts, Dmitrijs sajuta pārliecību par saviem spēkiem. Tā darījuma laikā paralēli parādījās un norisinājās vairāki citi darījumi. Strauji pieauga noslēgto darījumu skaits. Taču arī strādāt nācās līdz vieniem un diviem naktī. Bārmeņa darbu nācās pamest.
Kaļiņins ir pārliecināts: viņam paveicās, ka nokļuva tieši tādā kompānijā kā „Langes pils”. Kompānijas darbība bija daudzpusīga un tā attīstīja mākleru darbības pavadošos virzienus. Nodarbojās arī ar privatizācijas jautājumiem, hipotēkas kredītu noformēšanu, vērtēšanu… Parādījās savi īpašumi un tos bija jāpārvalda. Iegūtā pieredze bija daudzpusīga. 2002. gadā Dmitrijs vadīja „Langes pils” mākleru nodaļu, bet turpināja arī pats nodarboties ar darījumiem. Rezultātā 2004. gadā Latvijas nekustamo īpašumu asociācija LANĪDA viņu atzina par gada labāko mākleri.
Savs ceļš
Karjera attīstījās pat vairāk nekā sekmīgi – viņu augstu vērtēja. Taču 2007. gada sākumā Kaļiņins nolēma stādāt patstāvīgi. Šis solis, jāatzīst bija visai riskants. Situācija tirgū jau bija trauksmaina. Pēc Jaungada sāka krasi samazināties darījumu skaits un pat pavasaris nenesa nekādu uzlabošanos. „Runas par ziepju burbuli kļuva aizvien skaļākas. Taču es sapratu, ka ja ne tagad, tad vēlāk, iespējams, nekad neizšķiršos aiziet. Skaidri sapratu, ka būs grūti”, - stāsta Dmitrijs. Pēc viņa vārdiem „Langes pils” vadītājs Andrejs Valters šo sava darbinieka un labās rokas soli uzņēma saprotoši. Un, lai gan jauno firmu – Dekaro – Kaliņins nodibināja jau jūlijā, viņš līdz pat rudenim nāca uz iepriekšējo darba vietu - nodeva lietas un pieredzi jaunajiem.
Tūlīt pēc nodibināšanas jaunajai firmai uzradās pirmais nopietnais objekts, kura izstrādei nācās patērēt daudz laika. Tas bija attīstītāja projekts - zemesgabala pirkšana Ķekavā ar sekojošu tā parcelēšanu un ciemata izveidi. Jau bija saskaņoti visi darījuma noteikumi, saņemta atļauja no bankas kredīta noformēšanai. Atlika tikai parakstīt līgumu un saņemt naudu, bet… Kārtējo reizi izanalizējis tirgu un vēlreiz novērtējis stāvokli, Dmitrijs nolēma projektu slēgt, ko šodien, protams, nenožēlo.
Dmitrija birojs atrodas Brīvības gatvēs ēkā, kuru savulaik 2007. gada vasarā viņš pats palīdzēja nopirkt tās pašreizējam saimniekam. Pats viņš nodarbojās arī ar lielākās daļas platību iznomāšanu. Kaimiņi – tiesu izpildītāji, juristi, advokāti… mūsu varonim tas bija parocīgi, jo reizēm nākas sadarboties.
Klienta labuma dēļ
Šodien desmit gadu laikā uzkrātā pieredze ļauj Kaļiņinam strādāt gan ar zemi, gan dzīvokļiem un mājām, gan arī ar komerciāliem objektiem. Specializēties kādā noteiktā virzienā ir jēga, firmai augot un attīstoties. Darbs, darbs un vēlreiz darbs – lūk, individuālā māklera izdzīvošanas recepte pašreizējos apstākļos, - uzskata Dmitrijs.
Kaļiņina portfelī šobrīd ir aptuveni 70 objekti. „Klusuma periods pienācās uz 2008. gada sākumu. Var teikt, ka pēdējo mēnešu laikā tirgus ir aktivizējies. Katru dienu notiek tikšanās, braucieni, objektu rādīšana, risinu objektu virzīšanas marketinga jautājumus… Meklēju jaunas pārdošanas metodes, jaunas idejas, veidus, kā izdalīt savus objektus pieaugošā piedāvājuma apjoma apstākļos… Nodarbojos arī ar reklāmu. Bez reklāmas tagad vienkārši neiztikt: nekad nevari zināt kur un kas izšaus… Pastāvīgi strādāju ar pasūtītājiem un nav svarīgi, vai tas ir pircējs vai pārdevējs. Man ir noteikta pārdošanas stratēģija, - paskaidro sarunas biedrs. – Sarunājoties ar pārdevējiem, cenšos ievirzīt viņus vajadzīgajā gultnē, paskaidrot kas norisinās tirgū. Un ja cilvēks izturas ar izpratni un panāk pretī, tad darījumi notiek - gan ar mājokļiem, gan zemi.
Viens no noteicošajiem kritērijiem ir objekta kvalitātes un cenas attiecība. Ja nekustamais īpašums tiek piedāvāts par cenu, kas ir par 20% mazāka, nekā figurē tirgū, šādu darījumu var uzskatīt par tikpat kā izlemtu jautājumu. Obligāti jāņem vērā arī tas, kādas konkurences priekšrocības objektam ir, salīdzinot ar citiem: labāk izremontēts, atrodas ekskluzīvā vietā, kvalitatīva apkalpošana un tā tālāk. Lai gan uz šodienas tirdzniecību nevar attiecināt vienu formulu, tomēr katram nekustamam īpašumam ir vajadzīga individuāla pieeja, detalizēta tirgus izpēte utt.
„Pat tādā tirgū kā šodien, pat ņemot vērā, ka stagnācija turpināsies vēl gadu un divus – var strādāt! Izlauzīsimies, - optimismu turpina izstarot Dmitrijs. – Es jau esmu piedzīvojis mūsu tirgus dzimšanu un veidošanos. Ir bijuši grūti laiki... Pašreizējā situācija zināmā mērā atgādina toreizējo. Klienti šodien nekur nesteidzas, mierīgi staigā, skrupulozi pēta, ilgi izvēlas viņiem vispievilcīgāko piedāvājumu. Bet es un mani kolēģi viņiem palīdzam.”
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
