Diskusija: Kā atstāt Latvijas zemi Latvijas ļaudīm
Šodien Saeima balsos par prezidenta Saeimai atgriezto likumu, kas regulēs lauksaimniecības zemes iegādi. 2014. gadā pieņemtais likums bija jālabo, jo Eiropas Komisijai (EK) nepatika likumā noteiktās lauksaimnieciskās izglītības prasības zemes pircējiem, ko nu iecerēts aizstāt ar latviešu valodas prasībām, kā arī ieviest citus instrumentus ar mērķi panākt, lai šī zeme tiek izmantota ražošanai, nevis spekulācijām. Vai veiktie labojumi to nodrošinās, Neatkarīgā diskutēja ar Tautsaimniecības komisijas deputātu Anriju Matīsu (Vienotība), Zemnieku saeimas (ZS) priekšsēdētāju un vienu no lielzemniekiem Juri Lazdiņu un Zemnieku saeimas projektu vadītāju Mārtiņu Tronu, kas ilgstoši strādājis ar šo likumu.
- Kā zemes tirgu Latvijā, lauksaimniecisko ražošanu ietekmējuši 2014. gadā veiktie grozījumi likumā par zemes privatizāciju lauku apvidū, kur tika noteiktas izglītības prasības zemes pircējiem, nomas termiņi, zemes fonda izveide? Vai vairums zemes bija izpirktas jau līdz tam un nemaz nebija vairs daudz ko tirgot, izņemot aizaugušās platības?
Juris Lazdiņš: - Konceptuāli 2014. gada likums tapis stipri par vēlu, bet priecājamies, ka bija cilvēki, kas bija gatavi šo likumu radīt no nulles, kas bija ļoti sarežģīti. Tagad, pilnveidojot šo likumu, izņemtas ārā attiecīgas izglītības prasības, kas, mūsuprāt, bija pareizas - netrūkst gadījumu, kur lauksaimnieciskā zeme netiek izmantota jēdzīgi. Kaut vai piemērs ar Zviedrijas pilsoņa saimniekošanu Liepājas pusē, kur nācās atņemt 50 dzīvniekus. Problēmas radīja gan valodas, gan zināšanu trūkums.
- Likums mazināja zemes izpārdošanu ārzemniekiem?
J.L.: - Daļēji, bet ne pilnībā, jo tajā bija liels caurums - ja zemes pirkšanas līgums noslēgts pirms 2014. gada oktobra, uz viņu netika attiecināti jaunie ierobežojumi.
- Varēja noslēgt līgumus ar atpakaļejošu datumu, jo tie nekur netika reģistrēti.
J.L.: - Tieši tā! Tagad šo caurumu lāpām ciet, nosakot, ka visi līgumi jāreģistrē līdz 2017. gada 31. decembrim un uz nereģistrētajiem līgumiem attieksies jaunā kārtība.
Mārtiņš Trons: - Ir gan iespēja lūgt Ģenerālprokuratūrai izmeklēt gadījumus, kad ir aizdomas par fiktīviem līgumiem.
Anrijs Matīss: - Nedomāju, ka valodas barjera bija galvenais iemesls, kādēļ zviedram bija problēmas ar lopiem. Izglītības prasības palīdzēja tikai esošajiem vai lielajiem zemniekiem, bet neierobežoja zemi iegādāties ārzemniekiem, jo īpaši pieminētā cauruma dēļ. Otrs caurums ir iespēja nopirkt zemi juridiskai personai un pēc tam pārdot tās kapitāldaļas. Labā lieta, kas vēl jāattīsta, ir izveidotais zemes fonds, ar kura palīdzību nodrošināt Latvijas zemes nenonākšanu ārvalstu fondu īpašumā. Proti, ja tiek slēgti darījumi ar lauksaimniecības zemi, tad pirmpirkuma tiesības ir fondam, kurš šādi jau ir iegādājies nedaudz vairāk kā divus ha zemes, kas iznomāta lauksaimniekiem. Diemžēl šīs fonda pirmpirkuma tiesības tiek apietas, pircējam norādot augstāku cenu, fonds no pirkšanas atsakās, un reāli darījums pēc tam notiek par zemāku cenu. Tas vēl ir jāatrisina, jāfiksē cena, un, ja to vēlāk pazemina, vismaz darījuma nodoklis jāiekasē no sākotnēji uzrādītās cenas. Ja tas tiktu atrisināts jau 2014. gadā, pieļauju, ka neviens ārzemju investīciju fonds Latvijas zemi neiegādātos, fonds tiktu pie zemes, ko iznomātu vietējiem zemniekiem, tostarp tiem, kuriem nav lielu resursu zemes pirkšanai, jo to var arī nomāt. Tas ir reālākais instruments zemes atstāšanai Latvijas cilvēkiem, bet nav atbalstāma tādu prasību uzstādīšana, par kurām skaidri zinām, ka būs EK iebildes.
- EK bija iebildes pret izglītības prasību, kuru iecerēts aizstāt ar valodas prasībām. Tās, jūsuprāt, arī apstrīdēs?
A.M.: - Jā! Īpašuma tiesības nevar saistīt ar valodas zināšanām! Esmu pārliecināts, ka mums par to būs kārtējie pārmetumi no EK.
- Pagaidām EK vien lūgusi paskaidrot ierobežojumu mērķi. To nevar argumentēt ar ārvalstnieku jau reāli izpirkto zemi un riskiem šā resursa vēl lielākai zaudēšanai?
A.M.: - Ja esam iestājušies ES, saņemam no tās platību un citus maksājumus, ir jāspēlē pēc vienotiem nosacījumiem. Nevaram pateikt: «No jums naudu gribam, bet jūs šeit redzēt ne!» Ja uzbūvējam mūri, var rasties riski, ka Eiropa mums nesniedz kādu atbalstu. Turklāt Zemkopības ministrija (ZM) komisijas sēde pauda, ka EK valodas prasības varētu apstrīdēt.
M.T.: - Mums brīžiem bail no pašu ēnas, arī ZM un deputātiem. Ja būs aizrādījums no EK, izlabosim kā tagad par izglītību un platībmaksājumiem. Izlabojām, viss kārtībā, sankciju nav! Tas ir normāls sarunu process. Bet nevar uzreiz visus sākt biedēt, ka EK liks maksāt sodus, atņems platībmaksājumus!
- Nav tādu indikāciju?
Pilnu interviju lasiet šīsdienas NRA.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/politika/210097-diskusija-ka-atstat-latvijas-zemi-latvijas-laudim.htm
