Diferencētais nodoklis
Maksims Šarapovs 10.2006
Tuvākajā laikā, iespējams, pat 24. oktobrī Latvijas valdībai ir jāpieņem ļoti svarīgs un visiem namu un zemes īpašniekiem nozīmīgs dokuments. Ministru Kabinetam jāapstiprina jauna nekustamā īpašuma nodokļa likme. Plānots, ka tā būs diferencēta – no 0,1% līdz 1,5%.
Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtības izmaiņas Ministru Kabineta komiteja apstiprināja jau oktobra vidū. Taču valdības locekļi nosprieda nedēļu padomāt un jautājuma izskatīšanu pārcēla. Šāda piesardzība ir izskaidrojama ļoti vienkārši – pārāk daudzus skars normatīvais akts un tādēļ nedrīkst pieļaut kļūdas.
Sitiens pa maciņu
Stāvoklis tiešām ir sarežģīts. Vēl pagājušā gada beigās sabiedrība un speciālisti sāka celt trauksmi – ja netiks mainīti nodokļa iekasēšanas noteikumi, tad simtiem un pat tūkstošiem nekustamā īpašuma īpašnieku var tikt izputināti. Lieta tā, ka nodevas lielums katrā konkrētajā gadījumā tiek aprēķināts, vadoties pēc objekta kadastrālās vērtības. Nodokļa likme – 1,5% no kadastrālās vērtības. Ar kadastrālās vērtības aprēķiniem nodarbojas Valsts Zemes dienesta speciālisti. Taču Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā viņi pēdējoreiz datus aktualizēja pirms 5-6 gadiem. Pa šo laiku nekustamo īpašumu tirgus cenas ir paguvušas pakāpties vairākas reizes.
Ja Zemes dienests tagad aktualizētu savas objektu kadastrālās vērtības datu bāzes, tad šo objektu saimniekiem nāktos ķert pie sirds un meklēt validolu. Saskaņā ar aprēķiniem nodokļa summa Rīgā pieaugtu 5,5 reizes, Jūrmalā – 4 reizes, Ķekavas pagastā – 3 reizes. Uzskatāmībai minēsim šādu piemēru. Ja pašreiz Mežaparkā A.Sakses ielā 1700 kvadrātmetrus liela zemesgabala īpašnieks maksā valstij 239 latus, tad pēc kadastrālās vērtības pārrēķina šī summa izaugs jau līdz 717 latiem. Un šādu „patīkamu” pārsteigumu īpašnieki varēja sagaidīt jau 2007. gada 1. janvārī. Līdz šim datumam Zemes dienestam bija jāpabeidz savu datu aktualizācija un nodoklis tad tiktu aprēķināts, par pamatu ņemot jaunos datus.
Mokās dzimušais
Sapratusi, ka šādu „dāvanu” no valsts puses daudzi vienkārši neizturēs, valdība šā gada sākumā spēra radikālus soļus. Pirmkārt, Ministru Kabinets dienu „X” pārcēla no 2007. gada 1. janvāra un 2008. gada 1. janvāri. Otrkārt, Finanšu ministrijai tika uzdots izveidot starpresoru darba grupu un sagatavot jaunos nodokļa aprēķināšanas noteikumus.
Eksperti visu šo gadu lauzīja galvas, ko darīt, lai nenodarītu pāri valstij un pašvaldībām, un lai arī pavalstniekiem nebūtu ubagu tarba kaklā jākar. Vienkārši samazināt 1,5% likmi - nedrīkst. Lieta tāda, ka dažādos Latvijas reģionos nekustamo īpašumu cenas būtiski atšķiras. Un, ja Rīgā nodokļa samazināšana neizraisīs budžeta ienākumu samazināšanos, tad Ludzā vai Balvos tas pašvaldībai radīs būtiskus zaudējumus. Darba grupa prātoja ļoti ilgi un šomēnes beidzot noformulēja savu ideju.
Peldošā likme
Finanšu ministrija piedāvā noteikt peldošo nodokļa likmi. Tās minimālo lielumu noteikt 0,1%, bet maksimālo – 1,5% apmērā no objekta kadastrālās vērtības. Tiesības noteikt, kādu likmi kuram nekustama īpašuma īpašniekam piemērot, Finanšu ministrija iecerējusi deleģēt pašvaldībām. Tām uz vietas ir labāk redzams, kā plānot savus ienākumus. Piedāvātā shēma pēc dažu speciālistu domām ir uzskatāma par Latvijas apstākļiem visoptimālāko - pie esošajām nekustamo īpašumu cenu atšķirībām reģionos būtu nepareizi visus mērīt ar vienu olekti.
Taču praksē var izrādīties, ka projektam ir būtisks trūkums – ļoti augsts korupcijas risks. Iedomājieties savā krēslā sēžam kādu mērijas īpašumu departamenta priekšnieku, no kura būs atkarīgs, cik un kuram īpašniekam jāmaksā. Kāpēc gan neizmantot savu izdevīgo stāvokli un neuztaisīt pašam savu visai ienesīgu likmju piemērošanas biznesu? Gribētos, protams, ticēt tēvzemes ierēdņu godīgumam un nesavtīgumam, taču...
Paraugoties uz problēmu no citas puses, iznāk, ka tomēr labāk tā, nekā pa vecam. Jo, ja nekustamā nodokļa aprēķināšanas noteiktumi netiktu mainīti, tad pāri vietējam tirgum saktu gulties visai reālas krīzes perspektīva. Objektu saimnieki, nespējot pacelt nodokļu slogu, sāktu pārdot savus īpašumu. Tā rezultāts būtu cenu krišanās. Tāpēc atliek vien pacietīgi gaidīt, kad valdība pieņems jaunos noteikumus. Par laimi, ilgi vairs nav jāgaida.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
