Deputātus sāk interesēt Parex bankas glābšana
Deputātus sāk interesēt Parex bankas glābšana
Arnis Kluinis
16.07.2009
Saeimas deputāti vakar vismaz vārdos nosodīja Parex bankas bijušajiem īpašniekiem un darbiniekiem solīto ienākumu un garantiju saglabāšanu uz valsts naudas rēķina.
"Pensionāriem samazina, bet Parex bankā cilvēki saņem lielu naudu stingri atbilstoši agrāk noslēgtiem līgumiem," atzīmēja Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS). No bankas atlaistie darbinieki valsts naudu saņem dubultā: vispirms algas un atlaišanas kompensācijas no bankas, pēc tam pabalstus no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA). A. Bērziņš bija noskaidrojis, ka VSAA izdevumi bijušo pareksiešu sociālajai drošībai sasniegs miljonu latu. Tā nenotiktu, ja valsts nebūtu banku glābusi, aizdodot tai kopā 640 miljonus latu un ieguldot tās pamatkapitālā 191 miljonu latu. Ļaujot bankai izputēt, vismaz tās vadošie, lielāku vai mazāku ieguldījumu bankas izputināšanā devušie darbinieki atbildētu finansiāli ar savu algu parādu atgūšanā pēc noguldītāju prasību apmierināšanas, t. i., praktiski nekad. Tad arī valsts sociālie izdevumi viņu uzturēšanai būtu mazāki.
Bankas nacionalizācija ļauj darboties tās bijušo īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka shēmai, ka banka maksā viņiem augstus depozītprocentus par to pašu naudu, ko viņi no bankas ir aizņēmušies par zemiem procentiem. Valerijs un Rems Kargini skaitās bankā noguldījuši 24,7 miljonus latu, bet V. Krasovickis un Ņina Kondratjeva – 12,7 miljonus. Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis (TP) deputātiem skaidroja, ka aizdevums noformēts kā ieguldījums bankas subordinētajā pamatkapitālā. Ja valsts to anulētu, tai arī nāktos šo naudu vai nu aizvietot ar savām iemaksām bankas pamatkapitālā, vai atgriezties pie bankas likvidācijas sakarā ar tās pamatkapitāla nepietiekamību. Augstos depozītprocentus viņš pamatoja ar ieguldītāju risku, ka ar banku tomēr var notikt kas ļauns. Pamatkapitāla īpašnieki tādā gadījumā ir pirmie, kas ar savu naudu atbild par bankas saistībām. Vēl citā versijā V. Kargina un V. Krasovicka risks ir iespēja nokļūt uz apsūdzēto sola gan par nodokļu nemaksāšanu ļoti lielā apmērā, gan par ļaunprātīgu bankas izputināšanu.
Ir jau zināms Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) skaidrojums, ka valdībai esot saistoši visi tie nosacījumi, ar kuriem Parex banka tika pārņemta ar visiem procentu maksājumiem bijušajiem īpašniekiem. Deputātus interesēja, kāpēc banka tika pārņemta ar lielām saistībām gan pret tās bijušajiem īpašniekiem (pārņemšanas brīdī – līdzīpašniekiem), gan vadītājiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis skaidroja, ka valdība rēķinājusies ar bankas īpašnieku un augstāko vadītāju personīgajiem kontaktiem bankas galveno kreditoru un klientu aprindās, lai pierunātu naudas devējus naudu no Parex bankas neizvākt. Labticīgā valsts nejauši kļūdījusies.
Deputātu sēdes sākumā Kārlis Leiškalns (TP) uzstājās pat ar 21 jautājumu bankas vadītājiem un īpašnieka, t. i., Latvijas valsts, iestāžu pārstāvjiem. Šos jautājumus viņš teicās izrakstījis no dažādiem preses izdevumiem kā pašus aktuālākos, kuru apspriešana un atstāšana bez izsmeļošām atbildēm noskaņojot iedzīvotājus pret Parex bankas pārņemšanu un valsts iestādēm kopumā. Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas vadītāji sniedza uz šiem jautājumiem izvairīgas atbildes un sakaitināja deputāti Baibu Rivžu (ZZS). Viņu neapmierināja solījumi, ka risinājumi Parex bankas problēmām "tiks meklēti" "pēc iespējas ātrāk" un "iespēju robežās". Šādu neapmierinātību apslāpēja deputāts, Parex bankas nacionalizācijas laikā finanšu ministrs Atis Slakteris (TP). Viņš pateica: "Ja valsts nebūtu rīkojusies, tad tagad Latvijas finanšu sistēma būtu daudz savādāka, un deputāti nevarētu saņemt algu." Algas saņemošie deputāti tūlīt atzina valsts iestāžu rīcības pareizību un pārtrauca uzmākties iestāžu vadītājiem ar saviem jautājumiem.
A. Bērziņš solīja pie šiem pašiem jautājumiem atgriezties rudenī varbūt sakarā ar pieņēmumiem, ka bez starptautiskajiem aizdevumiem arī deputātiem būs problēmas ar algu saņemšanu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/26170-deputatus-sak-intereset-parex-bankas-glabsana.htm
