Deputāti atbalsta ieceri, ka dalītā īpašuma gadījumā NĪN jāmaksā zemes īpašniekam0
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", kas paredz risināt dalītā īpašuma problēmu, nosakot, ka zemes īpašniekam, nevis dzīvokļu īpašniekiem, jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Likumprojektu vispirms vērtēja darba grupa, kuru vadīja deputāts Viktors Valainis, bet vēlāk likuma grozījumus izskatīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Valainis aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka otrajam lasījumam atbalstītais likumprojekts paredz, ka NĪN maksās zemes īpašnieks, nevis dzīvokļu īpašnieki. Tāpat likumprojekts nosaka, ka tiks nodalīts funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, par kuru tiks maksāta nomas maksa. Valainis uzsver, ka pašlaik zemes gabali, kas piesaistīti mājām, ir vidēji divas reizes lielāki, nekā funkcionāli nepieciešams. Līdz ar to likumprojektu plānots papildināt, nosakot, ka zemes nomas līgums slēdzams par zemes gabalu tādā apmērā un platībā, kādu noteikusi privatizācijas komisija funkcionāli nepieciešamā zemes gabala plānā dzīvojamo māju privatizācijas procesa īstenošanas gaitā. Valainis arī uzsvēra, ka grozījumi likumā par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju samazinās iedzīvotāju maksājumus. Proti, patlaban maksājums kopā ar NĪN ir 7,5%, bet iedzīvotājiem tas varētu samazināties līdz 4,5%, jo kopumā samazināsies nomas maksas apmērs, ja tiks maksāts par funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, kā arī NĪN maksās zemes īpašnieks.
Deputātu vairākums noraidīja parlamentārieša Andreja Elksniņa (SC) ierosinājumu par dalītā īpašuma izbeigšanu. Elksniņš piedāvāja noteikt, ka privatizētā dzīvokļa īpašniekam un zemes, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, īpašniekam ir pienākums līdz 2020.gada 31.decembrim noslēgt nekustamā īpašuma izpirkšanas līgumu likumā, kas regulē dalītā īpašuma izbeigšanu, noteiktajā kārtībā. Par šo piedāvājumu izvērtas plašākas debates. Par likumprojektu atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (SC) norādīja, ka arī komisijas vairākuma atbalstu Elksniņa priekšlikums neguva. Dolgopolovs uzsvēra, ka dalītā īpašuma problēma skar ne tikai dzīvojamās mājas, "tā ir liela problēma, un sperti tikai pirmie soļi, lai kaut daļēji mēģinātu šo problēmu risināt". Komisijas vadītājs arī atgādināja, ka vairākus gadus notiek diskusijas par to, ka ir jābūt konceptuālai pieejai, lai risinātu dalītā īpašuma izbeigšanas problēmu. Dolgopolovs rosināja likumprojektā uz trešo lasījumu paredzēt uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt attiecīgus priekšlikumus par koncepcijas izveidošanu, kā risināt šo problēmu. Tāpat valdībai arī vajadzētu kompleksi "ķerties klāt mājokļa problēmām", piebilda politiķis. Kā ziņots, valdošie politiķi jau vairākus gadus atzīst, ka dalīto īpašumu problēmai ir jārod risinājums, taču līdz tam īsti nav nonākuši.
Dalītais īpašums, pirmkārt, ir radies piespiedu kārtā, zemes reformas un privatizācijas procesa gaitā. Otrkārt, dalītais īpašums ir radies, zemes gabala īpašniekam labprātīgi piekrītot ēkas būvniecībai uz viņa zemes, tas ir, labprātīgā kārtā uz tiesiska darījuma pamata.No dalītā īpašuma esamības izriet tādas problēmas kā pušu nespēja vienoties par nomas maksas apmēru, kā arī problēmas ar funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu ēkas uzturēšanai - nesamērīgi liela mājoklim piesaistītā zeme rada nepamatoti lielus rēķinus.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news/show/12273
