Depresija var būt ilga
INTERFAX
Liekas, ka nekustamo īpašumu bums Baltijas valstīs tuvojas beigām un pastāv iespējamība, ka depresija šajā nozarē varētu būt smaga un ilgstoša. Par to savā komentārā par situāciju Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nekustamo īpašumu tirgos brīdina Dānijas bankas „Danske Bank” vecākais analītiķis Larss Kristensens.
„Ir ļoti grūti novērtēt, cik liels var būt cenu kritums Baltijas valstu nekustamo īpašumu tirgos, taču, ņemot vērā šo valstu ekonomiku lielo nelīdzsvarotību, mēs uzskatām, ka kritums var izrādīties grūts un ilgstošs” – apgalvo analītiķis. Pēc viņa domām pašreiz ir vērojamas visai izteiktas pazīmes, kas liecina, ka nekustamo īpašumu bums ir beidzies un to cenas ir sākušas kristies visās trīs Baltijas valstīs.
„Var strīdēties par to, vai Baltijas valstīs pastāv nekustamo īpašumu cenu burbulis, taču mūsuprāt, nav šaubu, ka nekustamo īpašumu cenu kāpums ir bijis pārmērīgs un tādēļ ir gaidāma to tālāka krišanās” – saka Kristensens.
Komentārā norādīts, ka nekustamo īpašumu tirgus krišanās līderis starp Baltijas valstīm ir Igaunija, kur šīs nozares krišanās ir acīmredzama. Tai seko Latvija, kur nekustamo īpašumu tirgus sāk atdzist, taču pagaidām ne pārāk izteikti. Tajā pat laikā Lietuvā nekustamo īpašumu tirgus aktivitāte un cenu kāpums ir samazinājušies, kas gan pagaidām vēl nav transformējies par kritumu.
„Baltijas valstu nekustamo īpašumu un celtniecības tirgos sācies kritums. Nav šaubu, ka tas sekmēs ekonomiskās izaugsmes tempu palēnināšanos, iespējams – būtisku, visās trīs Baltijas valstīs. Jautājums ir – cik smags būs kritums nekustamo īpašumu tirgū”, - atzīmē eksperts.
Komentārā runa ir par to, ka nekustamo īpašumu cenu statistika Baltijas valstīs ir visai nedroša un grūti salīdzināma, taču virknes informācijas avotu dati liecina par visai būtisku samazinājumu, katrā ziņā – visu trīs Baltijas valstu galvaspilsētās.
Tallinā nekustamo īpašumu cenas šogad ir samazinājušas par aptuveni 10%. Rīgā pēdējo divu mēnešu laikā cenas ir kritušās par aptuveni 5-8% un lielākā daļa rādītāju liecina, ka krišanās tempi paātrināsies. Viļņā nekustamo īpašumu cenu celšanās palēninās, taču par cenu krišanos runāt vēl ir pāragri.
Kristensens uzskata, ka cenu krišanas iemesli ir vairāki. „Galvenais iemesls ir parasts – cenas ir cēlušās pārāk augstu attiecībā pret galvenajiem ekonomikas rādītājiem. Pie tam Baltijas valstu nekustamo īpašumu tirgos ir notikuši vairāki negatīvi satricinājumi. Procentu likmes pieauga atbilstoši eirozonas likmēm un bankas, atbildot uz pieaugošajām bažām saistībā ar lielo nesabalansētību visās trīs Baltijas valstīs, ieviesa stingrākus kreditēšanas standartus”, - noslēdz analītiķis.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
