Db viedoklis: Nevis ledus hallēm, bet visiem energoresursiem vajadzētu mazāku PVN
Dienas Bizness, 2013. gada 7. maijs
Tā tas ir bijis vienmēr – valstis ir domājušas, kā dabūt iespējami vairāk naudas nodokļu veidā, savukārt iedzīvotāji un uzņēmumi ir centušies izdomāt, kā optimizēt maksājamos nodokļus. Tās ir sava veida mūžīgās sacensības.
Šoreiz runa ir par Latvijas ledus haļļu saimnieku vēlmi panākt, lai komunālajiem maksājumiem šādām hallēm PVN tiktu samazināts no pašreizējā 21% līdz 10%. Šis jautājums būtu jāskata no diviem pilnīgi dažādiem aspektiem.
Pirmkārt, var piekrist Finanšu ministrijai, ka spert šādu soli pretī konkrēti ledus haļļu īpašniekiem nebūtu pareizi. Tam ir vairāki iemesli. Piemēram, tik sīki sadalot, kam cik liela PVN likme jāmaksā, šā nodokļa administrēšana varētu kļūt pārāk dārga un neefektīva. Tāpat, zinot cilvēku attapības līmeni, nevajadzētu izslēgt iespēju, ka šādas normas ieviešanas gadījumā daudzi objekti, kuros ir ienests vismaz viens ledusskapis, pēkšņi, skaitītos ledus halles, pretendējot uz samazināto PVN likmi komunālajiem pakalpojumiem jeb, pareizāk sakot, energoresursiem. Un vēl – var, protams, piekrist, ka maksa par elektroenerģiju veido ļoti lielu daļu no visām ledus haļļu izmaksām, tomēr tas ir faktors, kas jāņem vērā, jau izšķiroties par halles būvniecību, nevis tikai pēc tam. Vienkāršāk sakot, ledus halles vienmēr bijuši energoietilpīgi objekti, un diez vai to nav zinājis kāds no šādu projektu attīstītājiem.
Otrkārt, pavisam cits jautājums ir par PVN samazināšanu energoresursiem kopumā. Jau laikā, kad tika nolemts PVN Latvijā samazināt par vienu procentpunktu, DB norādīja, ka ievērojami efektīvāks risinājums būtu šā nodokļa likmes samazināšana energoresursiem – gan elektroenerģijai, gan siltumenerģijai. Sperot šādu soli, ar vienu piegājienu tiktu gūti vairāki labumi, un tā pamatā būtu fakts, ka patērētāju rīcībā būtu vairāk naudas, palielinātos (ne tikai iedzīvotāju, bet arī uzņēmēju) maksātspēja. Muļķīgi būtu uzskatīt, ka nauda, ko šādā veidā iegūtu patērētāji, tiktu izmantota uzkrājumu veidošanai. Ir skaidrs, ka lielākā daļa no šādi iegūtiem līdzekļiem tiktu novirzīta patēriņam – vai nu samaksājot parādus par tiem pašiem energoresursiem, vai arī iztērējot to kādā no mazumtirdzniecības vietām. Galvenais, ka šī nauda nonāktu ekonomikas apritē, kā arī valsts kasē nodokļu veidā. Šeit runa ir ne tikai par iedzīvotāju labklājības līmeni, bet arī iespēju uzņēmumiem gan samazināt izdevumus, mazāk maksājot par energoresursiem, gan palielināt ieņēmumus uz realizēto preču un pakalpojumu rēķina.
Citiem vārdiem sakot, PVN likmes samazināšana energoresursiem dotu taustāmu labumu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, gan valsts budžetam. Par šo jautājumu aktīvi tika diskutēts jau pagājušajā gadā, tā arī negūstot tam valdības atbalstu. Jau drīzumā būtu jāsākas intensīvam darbam pie nākamā gada valsts budžeta izstrādes. Ņemot vērā, ka tā pieņemšana notiks starp divām – pašvaldību un Saeimas – vēlēšanām, cerams, ka tomēr tiks rasta iespēja pieņemt visai tautsaimiecībai būtisku lēmumu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/viedokli/db-viedoklis/db-viedoklis-nevis-ledus-hallem-bet-visiem-energoresursiem-vajadzetu-mazaku-pvn-393142?utm_source=feedly
