Db viedoklis: Latvijas kredītlūzeru glābšanas vilciens ir aizgājis
Db viedoklis: Latvijas kredītlūzeru glābšanas vilciens ir aizgājis
13.05.2010
Gandrīz divus gadus ilgušais Finanšu ministrijas darbs pie grūtībās nonākušo kredītņēmēju atbalsta programmas ir beidzies ar čiku. Nesaņemot banku atbalstu, valdība ir vienojusies pārtraukt šīs programmas tālāku virzīšanu. Citiem vārdiem sakot, valdība beidzot ir atteikusies no ieceres, par kuru jau gana ilgu laiku bija faktiski skaidrs, ka tā cietīs krahu.
Jau ieceres par grūtībās nonākušo kredītņēmēju atbalsta programmas izveidi pirmsākumos bankas brīdināja, ka kredītiestādes savu iespēju robežās cenšas palīdzēt aizdevumu ņemšanas buma upuriem, ir izstrādāti dažādi risinājumi un ka tās diez vai būs ar mieru, iesaistoties valdības izstrādātajā mehānismā, daļu no parāda norakstīt. Turklāt vairākkārt ticis uzsvērts, ka šāda iniciatīva ir jau krietni novēlota.
Finanšu institūciju attieksme ir skaidra, un vismaz pašreizējā programmas redakcijāparedz banku brīvprātīgu iesaisti un iespēju programmai pieteikties tikai caur bankām, tādēļ valdībai diemžēl nekas cits neatliek, kā iet to pavadā. Ir saprotams, kāpēc kredītiestādēm ir izdevīgi pašām piedāvāt palīdzīgu roku saviem grūtībās nonākušajiem klientiem. Ja vien gadījums nav pilnīgi bezcerīgs, agrāk vai vēlāk kredītņēmēja šobrīd negaisa mākoņu pilnajā finanšu dzīvē parādīsies kāds cerību un saules stars, dodot iespēju bankai iekavēto atgūt pat ar uzviju, jo parādu jūgā nonākušā nelaimes putna kredītsaistības pret kredītiestādi būs jau nedaudz lielākas kā pirms krīzes. Nemaz nerunājot par faktu, ka līdz ar ekonomikas atkopšanos, jādomā, radīsies arī iespēja pārdot atsavinātos un no jauna uzpirktos īpašumus. Būtībā nekas daudz jau nebūs mainījies: par banku aizdotajiem līdzekļiem atkal tiks pirkti par šo pašu naudu būvētie mājokļi, par kuriem kāds cits vēl turpinās maksāt krīzes laikā «nepavilkto» parādu, kas arī radies jau iepriekš pieminēto banku dāsnuma un vēlīguma dēļ.
Tāpēc aktuāls ir jautājums par to, vai valdība no visas šīs «slikto kredītu» un «sociālās spriedzes» epopejas būs guvusi kādu mācību. Proti, ja arī pašreiz vilciens, tā teikt, ir jau aizbraucis un grūtībās nonākušajiem cilvēkiem palīdzēt nav iespējams, kas tiks darīts, lai novērstu šādu situāciju atkārtošanos nākotnē? Vai tiek domāts par programmu, kas palīdzētu turpmāk gan bankām, gan kredītņēmējiem būt krietni apdomīgākiem, stājoties šādās ilgtermiņa attiecībās, un nepieļautu jauna burbuļa veidošanos? Gribētos ticēt, ka ar vienu diždimbas grābekli būs bijis gana, lai latviešu īsās atmiņas kambaros būtu uzplaiksnītu kaut niecīga apdomības dzirksts.
Visa šā kontekstā ir arī kāda laba ziņa. Proti, premjers V. Dombrovskis (JL) tagad no Finanšu ministrijas sagaida konkrētus priekšlikumus par alternatīviem pasākumiem, kuriem būtu iespējams novirzīt iepriekš kredtītņēmēju aizsardzības programmai paredzētos līdzekļus (šogad 32 milj. Ls apmērā). Piemēram, ekonomikas stimulēšanai. Jācer, ka vismaz šā priekšlikuma izsvēršanai nebūs vajadzīgi gandrīz divi gadi.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://db.lv/r/354-blogi-viedokli/357-db-viedoklis/222701-db-viedoklis-latvijas-kreditluzeru-glabsanas-vilciens-ir-aizgajis
