Db viedoklis: dāsnie solījumi sabāzt 7000 ģimeņu 5000 jaunos dzīvokļos
Db viedoklis: dāsnie solījumi sabāzt 7000 ģimeņu 5000 jaunos dzīvokļos
Db.lv
31.05.2010
Skaitļi, kas sākas ar ciparu pieci, Rīgas mērijā ir ļoti iecienīti - īpaši gadījumos, kad ir kaut kas jāsola. Vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) jau kādu brīdi ir slavens ar savu izpaušanos par 50 000 darbavietām, kas tūlīt, tūlīt jau tiks radītas, savukārt viņa priekšnieks Nils Ušakovs (SC) ik pa laikam attopas, ka Rīgā vajadzētu uzbūvēt ne vairāk un ne mazāk kā 5000 jaunu dzīvokļu, kur izmitināt «visas vairāk nekā 7000 dzīvokļu rindā stāvošās ģimenes».
Nodoms jau, protams, ir cēls un sabiedrības ausīm tīkams. Nevar noliegt, ka šis — un, domājams, arī nākamie trīs gadi, kuru laikā esot paredzēts ieceri īstenot — ir itin piemērots brīdis būvniecībai gan cenu krituma, gan «pieaugošās konkurences būvnieku starpā» dēļ. Turklāt jaunu objektu — aptuveni 30 dzīvojamo namu — celtniecība būtu zināms veids, kā sildīt padzisušo ekonomiku īpaši būvniecības sektorā un radīt jaunas darbavietas. Tomēr, ja paraugās no saimnieciski praktiskās puses, iespējams, ka pārāk vētrainu aplausu vērta šī iecere tomēr nav.
Pirmām kārtām Rīga jau šobrīd ir tukšu dzīvojamo ēku pilna. Vietās, kur paredzēts būvēt jaunos mājokļus — Pļavniekos, Imantā, Ziepniekkalnā — stāv ne viens vien spoku nams, kura logos, kā stāsta zinātāji, vakaros gaisma deg tikai tāpēc, ka par konkrēto projektu atbildīgais mākleris, slēdžus spaidīdams, skraida no viena apartamenta uz otru, cenšoties radīt iespaidu, ka tur kāds dzīvo. Tāpat nav noslēpums, ka arī daļa individuālo namīpašnieku, tostarp glaunajā Rīgas centrā, kur domstarpības starp izīrētāju un īrnieku piemērojamās īres maksas dēļ tradicionāli radušās visbiežāk, netiek galā ne ar savām tukšajām platībām, ne ar iemītniekiem, kuri vairs nespēj apmaksāt rēķinus.
Būtībā, īstenojot šādu projektu pašreizējos apstākļos, RD atņem jau esošajiem attīstītājiem 5000 potenciālo klientu un visai nosacīti risina denacionalizēto namu īpašnieku problēmas. Lai gan lielākā daļa dzīvokļu rindā pierakstīto cilvēku ir jau, tā teikt, cienījamos gados un kā hipotekāro kredītu ņēmēji nekvalificējas, nereti pašvaldības ierādītajos mājokļos uz dzīvi apmetas viņu bērni vai bērnubērni. Citās valstīs diezgan iecienītā prakse, kad pašvaldības dzīvojamo namu fonds tiek papildināts, atpērkot no bankām grūtībās nonākušos projektus, tādējādi nedaudz atvieglojot nekustamo īpašumu burbuļa plīšanas sekas, acīmredzot domei nešķiet piemērots risinājums.
Turklāt nekādi nav skaidrs, kur Rīgas dome gatavojas ņemt naudu šā projekta īstenošanai. Tiesa, pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks, kas organizēs šā projekta norisi, valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters (TB/LNNK) gan ir norādījis, ka būvniecību sākumā finansēt vajadzēs pašiem būvniekiem, tomēr tas nemaina faktu, ka kopējās projekta izmaksas varētu būt 60 līdz 80 milj. Ls. Kā zināms, Rīgas dome šobrīd nevar atļauties pabeigt pat jau iesāktu būvju, piemēram, Dienvidu tilta, celtniecību. Nez no kādām apslēptās mantas lādēm tiks izvilkti līdzekļi jauniem projektiem? Tā vien izskatās, ka arī glezna par 5000 dzīvokļiem ir mālēta vēlēšanu gaisotnes stilā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://db.lv/r/354-blogi-viedokli/357-db-viedoklis/223776-db-viedoklis-dasnie-solijumi-sabazt-7000-gimenu-5000-jaunos-dzivoklos
