Db viedoklis: Cenu pieaugumam nav loģiska ekonomiskā pamatojuma
Db viedoklis: Cenu pieaugumam nav loģiska ekonomiskā pamatojuma
Db
2010. gada 9. novembris 07:36
Skaitļi ir nepielūdzami - lai gan patēriņš un iedzīvotāju labklājības līmenis kopumā Latvijā jau zināmu laika posmu nav uzrādījis pozitīvas tendences, inflācija aug. Proti, patēriņa cenas oktobrī ir augušas par 0,4%, bet gada inflācija sasniegusi 1% atzīmi.
Cenu kāpuma faktu noliegt nevar - tāds nu tas ir. Taču būtiskākais jautājums ir par to, cik ekonomiski pamatota ir šāda inflācija. Ne tik senā pagātnē bija laiki, kad katru mēnesi mūs pārsteidza arvien lielāki pieaugošas inflācijas rādītāji. Lai gan šāda situācija noveda pie noteikta «burbuļa» plīšanas, tomēr tur bija zināma loģika - cilvēkiem bija nauda, un viņi bija gatavi maksāt samērā lielas summas burtiski par jebko. Tirgotājiem šādā situācijā atlika vien izdarīt secinājumus - kāpēc gan necelt cenas, ja ir, kas maksā. Šobrīd notiekošais ir kaut kas pavisam cits.
Nav noslēpums, ka dažādu lietu tirgotāji, it īpaši, jau runa ir par nepārtikas precēm, Latvijā pārsvarā gadījumu dzīvo uz lielu uzcenojumu rēķina. Pirms dažiem mēnešiem Konkurences padome bija atklājusi, ka nereti šis uzcenojums sasniedz pat 1000%! Loģiski, ka, nepalielinoties iedzīvotāju pirktspējai, labklājībai, arvien mazāk paliek to pircēju, kas dažādas preces var atļauties. Vieni tirgotāji šādā situācijā paceļ ķepas un slēdz ciet savas bodes, bet citi - mēģina nopelnīt vai kaut vai izdzīvot, iekasējot lielāku cenu no tiem, kas vēl ir spējīgi maksāt. To, ka daļa uzņēmēju mēģina galvenokārt nopelnīt uz piecenojuma, nevis apgrozījuma rēķina, pierādīja arī notiekošais ievērojami labākos laikos, kad, gaidot pasaules hokeja čempionāta norisi Rīgā, liela daļa viesnīcnieku un krodzinieku savas cenas pacēla vienkārši alkatīgi. Izrādījās gan, ka arī ārzemju tūristi skaita naudu un īpaši nealkst maksāt trīs latus par kausu alus.
Līdzīgs process briest arī šobrīd. Turīgākā sabiedrības daļa iepērkas un arvien vairāk turpinās to darīt ārzemēs, bet pārējie dažādas nepārtikas preces pirks vai nu ievērojami retāk, vai arī priekšroku dos tā saucamajai poļu tirgus produkcijai. Proti, iepērkoties pelēkajā sektorā.
Diemžēl, lai ko arī varētu teikt par daļu Latvijā strādājošo uzņēmēju šajā sakarā, viņi ir pietiekami lielas sistēmas sastāvdaļa. Kas tad notiek mūsu valsts ekonomikā kopumā?! Nepārtraukti tiek palielināts nodokļu slogs tiem, kas maksā, tā vietā, lai izvērstu efektīvu cīņu ar tiem, kam pat prātā nenāk savos ienākumos dalīties ar valsti. Arī lielie energouzņēmumi priekšroku dod cenu celšanai, nevis sabalansēšanai tādā līmenī, lai visi tās spētu samaksāt, tādējādi piedaloties valsts ekonomikas atveseļošanā.
Rezultātā aptuveni ceturtā daļa valstī strāsājoša biznesa priekšroku dod darbībai pelēkajā sektorā, jo uzņēmēji vairs nespēj maksāt arvien pieaugošos nodokļus, bet patērētājiem ar katru brīdi problemātiskāk kļūst samaksāt prasītās cenas tajos veikalos, kas veic visus maksājumus valstij un vēl mēģina nopelnīt paši. Nav tikai skaidrs, cik ilgi šāds ekonomikas modelis spēs pastāvēt.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://db.lv/r/354-blogi-viedokli/357-db-viedoklis/231199-db-viedoklis-cenu-pieaugumam-nav-logiska-ekonomiska-pamatojuma
