Db viedoklis: Ačgārnā nomāšanas sistēma nekustamajos īpašumos
Dienas Bizness, 2012. gada 24. aprīlis
Ja īpašumam saimnieks ir nevis kāda konkrēta persona, bet gan kolektīvs jeb visi valsts iedzīvotāji, tā jau ir bezatbildība. Šo tēzi ar daudz dažādiem faktiem spilgti apliecināja padomju gadi Latvijā - visi atbildēja par visu, bet īstenībā neviens ne par ko.
Ne mazāks bezsaimnieciskuma piemērs ir vērojams arī neatkarīgajā Latvijas Republikā, turklāt tieši attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem. Proti, valsts saimniecībā ir noteikts (pietiekami liels) kvadrātmetru skaits nekustamā īpašuma kvadrātmetru, no kuriem daļu izmanto pašas valsts iestādes, daļu nomā privātās struktūras, bet vēl daļa gaida to laimīgi brīdi, kad arī tām uzradīsies nomnieki. Šāda kārtība varētu pat šķist loģiska, ja Latvijai, kā jau mazai valstij piedienas, būtu ļoti mazs administratīvais aparāts un lielu daļu minēto īpašumu tas neizmantotu vien tāpēc, ka nebūtu, ko likt tur iekšā. Taču ne uz to pusi! Realitātē daļai valsts institūciju telpas tiek nomātas no privātīpašniekiem. Kur loģika? Nekur! Protams, ir dzirdēti argumenti, ka daļa valsts īpašumā esošo biroju telpu, dažādu iestāžu vajadzībām neesot piemērotas, ka pārvākties esot sarežģīti un vēl visvisādas ķibeles.
Vispirms jau jāteic, ka nav skaidrs, ar ko iestādes iekārtošana privātā sektora telpās ir vienkāršāka par iekārtošanos valsts īpašumā esošajos birojos. Tāpat naivi būtu domāt, ka privātīpašnieki iekārtotu savu uzņēmumu, piemēram, medicīnas sabiedrību telpās, kas neder kādas ministrijas pakļautībā esošai iestādei. Drīzāk gan šeit jārunā par vienu no diviem variantiem, no kuriem, starp citu, slikti ir abi. Pirmkārt, runa varētu būt par to, ka valsts aparātam joprojām ir pilnīgi vienalga, kā tērēt nodokļu maksātāju naudu. Nu, īrēt no kāda cita telpas, ja paša īpašums stāv tukšs - tas taču ir izšķērdības kalngals. Otrkārt, nevar izslēgt, ka vismaz vienā otrā gadījumā saistībā ar īpašumu nomas lietām varētu runāt par koruptīvām attiecībām. Tas varētu būt nepatīkams, taču vismaz loģisks izskaidrojums tam, ka valsts savām vajadzībām īrē biroju platības par tirgus cenām, savu īpašumu privātīpašniekam iznomā par santīmiem kvadrātmetrā (turklāt šajā gadījumā vārda tiešā nozīmē), bet daļa valstij piederošā īpašuma vienkārši stāv tukša. Par to, ka arī, izvēloties telpas nomāšanai, valsts rīkojas ne īpaši saimnieciski, liecina kaut vai fakts, ka ilgu laiku KNAB telpas atradās tā dēvētajā Rīgas klusajā centrā - vietā, kur nomas maksas ir vienas no augstākajām pilsētā. Jāņem vērā, ka KNAB nav pat reprezentatīva iestāde, un cilvēki turp dodas galvenokārt ar pavēstēm kabatā.
Ja reiz ir izveidojusies situācija, ka valsts īpašumā ir pietiekami daudz platību, tās arī vajag izmantot daudzo iestāžu vajadzībām, par to nemaksājot īri. Ja arī pēc šo iestāžu izvietošanas izrādītos, ka telpas joprojām paliek pāri, būtu vērts domāt par to pārdošanu. DB vairākkārt ir uzsvēris, ka valsts uzdevums nekad nav bijis un arī nebūs nodarbošanās ar biznesu - priekš tam ir uzņēmēji. Šis gadījums ļoti uzskatāmi parāda, ka valsts kā īpašnieks un kā biznesmenis strādā ļoti neefektīvi.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/viedokli/db-viedoklis/db-viedoklis-acgarna-nomasanas-sistema-nekustamajos-ipasumos-370606
