+371 67114284

Dāvana «visvājākajiem» – peļņas nodoklis par pazaudēto Krājbankā

Dāvana «visvājākajiem» – peļņas nodoklis par pazaudēto Krājbankā

Līva Melbārzde, Sanita Igaune, Māris Ķirsons, Egons Mudulis, 2013. gada 9. maijs
Uzņēmēji par maksātnespējīgajā Latvijas krājbankā palikušo, bet neatgūto naudu spiesti aprēķināt un maksāt peļņas nodokli, jo parlaments jautājumu iemarinējis.
Vairāki uzņēmēji, kuriem nauda palikusi maksātnespējīgajā a/s Latvijas krājbanka, gatavojot 2012. gada pārskatu, ir pārsteigti par revidentu uz normatīvo aktu prasībām balstītām «atklāsmēm», ka par šajā bankā palikušo, bet neatgūto naudu ir ne tikai jāaprēķina, bet arī jāsamaksā peļņas nodoklis. «Kas tas par uzņēmēju atbalsta instrumentu Latvijas politiķu gaumē, ja zaudēju bankā naudu un man vēl par to liek samaksāt 15% lielo peļņas nodokli,» sašutis ir kāda uzņēmuma vadītājs, kurš gan nevēlas, lai viņa vārds un vēl jo vairāk uzņēmuma nosaukums tiktu atklāts publiski. Viņaprāt, laikam valsts iestādes un vēl jo vairāk lēmumu pieņēmēji – politiķi – dzīvo kaut kur citur, nevis Latvijā, vai arī tā ir apzināta rīcība – sodīt tos, kuriem savulaik bija darījumi ar Vladimira Antonova kontrolē esošo Latvijas krājbanku, kurai bija komercbankas darbības licence.
Naudas izteiksmē vislielākais noguldījums – vairāk nekā 20 milj. Ls apmērā – maksātnespējīgajā Latvijas krājbankā bija valsts a/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Attiecībā uz UIN nomaksu LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta DB norāda, ka katra uzņēmuma situācija ir citāda. LVRTC attiecīgo summu pārskata gadā iegrāmatojis kā uzkrājumu, turklāt vienlaikus ir jāņem vērā apstāklis, ka LVRTC noguldījumi bankā pārsvarā bija Latvijas mobilā telefona (LMT) dividenžu un procentu maksājumi, tādējādi UIN nomaksa vienreiz jau veikta. Protams, situācija citiem uzņēmumiem un iestādēm, piemēram, Latvijas valsts mežiem, kuriem noguldījumi bija no saimnieciskās darbības, vai Rīgas domei varētu būt cita, atzīmēja J. Bokta. Tādējādi citiem uzņēmumiem šāda neapskaužama «atklāsme» par UIN nomaksu var būt ļoti reāla.
Kopumā Krājbankā līdzekļi ir «iestrēguši» 323 fiziskām personām aptuveni 32 miljonu Ls amērā un 637 juridiskām personām aptuveni 182 miljonu Ls apjomā, norāda KPMG Baltics sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis. Pēc aptuvena aprēķina par šiem juridisko personu iesprūdušajiem miljoniem peļņas nodoklī valsts makā papildus būtu jāiekrīt 20 – 27,3 milj. Ls.

Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/finanses/bankas/davana-visvajakajiem-pelnas-nodoklis-par-pazaudeto-krajbanka-393314?utm_source=feedly

Meklēšana
City Real Estate iesaka
Pārdod dzīvokli Rīgā, Centrā

Pārdod dzīvokli Rīgā, Centrā
Jeruzalemes iela, 1. stāvs, 2 istabas, 58.00m2
226000.00 EUR 3896.55 EUR / m2

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā

Izīrē dzīvokli Rīgā, Centrā
Krišjāņa Barona iela, 2. stāvs, 2 istabas, 55.20m2
830.00 EUR 15.04 EUR / m2

Pārdod māju Aizkraukles rajonā, Jaunjelgava

Pārdod māju Aizkraukles rajonā, Jaunjelgava
Jelgavas iela, 2 stāvi, 7 istabas, 311.00m2
22000.00 EUR 70.74 EUR / m2

Apskatīt visu piedāvājumu