Cerot uz gada otro pusgadu
Latvijas nekustamo īpašumu tirgus attīstības tempu mazināšanās nebija dabīgs process. To izprovocēja varas lēmumi. Tuvākā pusgada laikā mūs gaida cenu stagnācija. Neliels kāpums 3–5% apmērā varētu būt iespējams tikai 2015.gada otrajā pusgadā. Aigars Zariņš, kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs un Starptautiskās nekustamo īpašumu federācijas (The International Real Estate Federation – FIABCI) Eiropas un Tuvo Austrumu nodaļas viceprezidents.
„Pagājušā gada beigās piedalījos FIABCI ikgadējā ģenerālajā asamblejā, kas šoreiz notika Vašingtonā. FIABCI ir pasaulē otra vecākā organizācija (dibināta 1948. gadā), kas apvieno māklerus, investorus, ekspertus un vērtētājus. Ģenerālajā asamblejā tiek apkopoti aizvadītā gada rezultāti un notiek domu apmaiņa par dažādu valstu nekustamo īpašumu tirgus perspektīvām un tendencēm jaunajā gadā. Pasākums vēlreiz apstiprināja tēzi, ka nekustamie īpašumi - lai arī nav eksportējams produkts, jo īpašuma vieta ir nemainīga, - aizvien vairāk pārvēršas par starptautisku jēdzienu. Jēdziens „starptautisks” tiek izmantots tādēļ, ka izzūd robežas un cilvēki kļūst aizvien mobilāki. Ir apvienojusies Eiropa, Savienotās Valstis ir lielas, norisinās daudzi apmaiņas procesi. Nekustamo īpašumu mākleri savstarpēji sadarbojas un piedāvā viens otram klientus. Diemžēl Latvijā šie procesi nav tik attīstīti. Tomēr kompānija Balsts nesen noslēdza pirmo darījumu par Bulgārijā esoša nekustamā īpašuma pārdošanu, pat neizbraucot un neapskatot objektu. Tas bija iespējams, jo bija laba sadarbībai ar kolēģiem, ar kuriem kontakti tika nodibināti FIABCI ietvaros, kā arī partneru savstarpējās uzticēšanās dēļ.
Pamatojoties uz sarunām un domu apmaiņu ar asamblejas dalībniekiem, iezīmējas aina, ka lielākajā daļā pasaules nekustamo īpašumu tirgu valda normāls noskaņojums. Nav tā, ka kāds no tiem „mutuļotu vai uzpūstos”. Attīstība galvenokārt norisinās plānveidīgi. Protams, gan Eiropā, gan ASV ir problēmas, kas saistītas ar kreditēšanu, jo šajā ziņā bankas joprojām ir atturīgas. Un tomēr uz nekustamo īpašumu tirgus nākotni tās raugās ar optimismu. Runājot par Austrumeiropas reģionu, asamblejā skaidri varēja redzēt, ka vāji bija pārstāvētas mūsu kaimiņvalstis. No Latvijas bija divi dalībnieki, tikpat – no Krievijas, lai gan vēl tikai pirms gada uz Amerikas Nekustamo īpašumu mākleru asociācijas kongresu no Krievijas bija ieradušies turpat 400 cilvēku. Tagad ģeopolitika ir panākusi savu.
Vai kāds no asamblejas dalībniekiem interesējās par nekustamajiem īpašumiem Latvijā? Nē, neinteresējās. Toties bija ļoti daudz piedāvājumu pārdot Latvijas klientiem mājas un apartamentus ASV dienvidu štatos. šāda biznesa perspektīvas ir visai apšaubāmas, jo mēs neesam klients, kam šāds kumoss būtu pa spēkam. Mums par savas tirdzniecības stimulēšanu jādomā. Īpaši skumji ir tas, ka Rīgas centra un Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgus krīzi mūsu politiķi izprovocēja vai katrā ziņā pastiprināja tikai un vienīgi savas tuvredzības un tieksmes pēc politikānisma dēļ. Ja termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanas noteikumi Latvijā netiktu mainīti un paliktu tādi, kādi tie bija līdz 2014.gada 1.septembrim, ārzemju pieprasījuma kritums nebūtu tik katastrofāls, pat problēmu ar Krievijas rubļa valūtas kursu dēļ nē. Iekšējo pieprasījumu pēdējos mēnešos negatīvi ietekmēja jau daudzus gadus nokavēto jauno maksātnespējas noteikumu izsludināšana, kas paredz nolikto atslēgu principa ieviešanu. Bankas nekavējoties būtiski palielināja pirmās iemaksas apmēru.
Mani nebeidz pārsteigt tas, kas notiek ar Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Pēdējos desmit gados nav bijis praktiski neviena politiska lēmuma, kas būtu tiešām veicinājis tās attīstību. Arī nesen ieviestā sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) īpašnieku atbildība par uzņēmuma nodokļu maksājumiem ir no absurda sērijas. Es saprotu, ka valstij ir jācīnās ar naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļiem, bet ir arī ar galvu jādomā, kā to panākt. Pamēģināsim modelēt 2008.gada notikumus. Toreiz sabruka daudzi biznesi. Tikai 10% bankrotu izskaidrojami ar kļūdainiem uzņēmēju lēmumiem. 90% gadījumu tas bija saistīts ar globālo pasaules krīzi. Un kas ir tagad? Par to visu ir atbildīgs mūsu pašu Latvijas uzņēmējs? Pasaulē notiek pilnīgi citi procesi. Piemēram, ASV strauji aktivizē biznesu platformās, kurās visi riski, kas saistīti ar nodokļu maksājumiem, ir pārvrzīti no uzņēmēja uz darbiniekiem. Vēlies rūpēties par savu nākotni, pats maksā pensiju un sociālās iemaksas, bet valsts rada visus nosacījumus tava potenciāla attīstīšanai. Toties Latvijā tevi cenšas ierobežot no visām pusēm. Uzņēmējs rada darbavietas, uzņemas riskus, bet viņam uzkar kaklā vēl arī visu atbildību. Šajā sakarībā man prātā nāk ekspremjera Viļa Krištopana vārdi „latviešu ģimenēm, kas uztur kafejnīcu un maksā visus nodokļus, ir jādod Triju zvaigžņu ordenis”, jo nodokļu slogs ir vienkārši nepanesams. ASV galvenie varoņi ir uzņēmēji, nevis politiķi. Pie mums viss ir otrādi.
Tieši nepareizi politiski lēmumi ir iemesls, un tas izskaidro, kas ir nobremzējies Latvijā kopumā un konkrēti Rīgas un Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgus pozitīvās attīstības dinamikā, kas spilgti parādījās 2014.gada pirmajā pusgadā. Tagad – 2015. gada sākumā – mums jāgaida cenu stagnācija. Es tikai pievēršu uzmanību, ka, lai arī jēdzienā „stagnācija” ir ietverto negatīva nokrāsa, tajā nav dramatisma. Stagnācija nav tirgus vai cenu sabrukums, bet tikai nelielas, negatīvas svārstības vai, ja vēlaties, korekcija. Tirgus nedaudz varētu atdzīvoties un normalizēties gada otrajā pusē, kad cenas atkal varētu sākt pieaugt, – dažos sektoros līdz 3–5%. Tomēr gaidīt iespaidīgu izaugsmi 2015. gadā nav vērts.
2014.gada rudenī 98% darījumu Latvijā nodrošināja vietējie pircēji. Ja tie bija dzīvokļi jaunajos projektos, pirkuma budžets pārsniedza 120 000 eiro. Izmaiņas pircēju sastāvā rezultēsies situācijā, ka samazināsies to pārdevēju un starpnieku skaits, kuri darbojās galvaspilsētas un Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgos. Daudziem bija radies priekšstats, ka pircēji no Krievijas pērk visu un ka uz tā rēķina var nopelnīt kaudzi naudas. Tādēļ 30–40% pārdevēju un starpnieku, kas vēl pirms gada nodarbojās ar ārzemniekiem, no šīs nišas aizies vai ir jau aizgājuši, puse mēģinās pārprofilēties, bet pārējie centīsies izdzīvot. Tomēr ne visiem izdosies pārprofilēties. Darboties luksusa biznesā, vizināties ar bagātiem klientiem lepnos automobiļos un pusdienot dārgos restorānos, un tad vienā brīdī sākt apkalpot klientus, kas pusdieno pelmeņu ēstuvēs, nav viegli. Daudzi tam nebūs gatavi.”
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2673
