Būvinženieris: Grāmatas no Gaismas pils jānes prom; ēka nav droša
Grāmatu draugu ķēde bija viens no centrālajiem Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumiem Rīgā. Šī bija sen plānota un izsludināta akcija, kuras īstenošana daļēji notika arī uzbūvētajā, bet ekspluatācijā vēl nenodotajā Gaismas pilī.
Grāmatu draugu ķēdei bija emocionāla nozīme, jo no vecās ēkas uz jauno aizceļoja tikai pāris tūkstoši grāmatu no Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) glabātajiem vairākiem miljoniem iespieddarbu. Iepriekš izskanēja daudz lielāki skaitļi – gan 10 000, gan 15 000 akcijas laikā no rokas rokā nogādājamu izdevumu. Iespējams, grāmatu daudzums bija mazāks ne tikai tāpēc, ka cilvēki vēlējušies tās apskatīt un nofotografēties, bet arī tāpēc, ka ēku vēl nedrīkst izmantot pilnībā. Interesanti, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš nav skopojies ar nelabvēlīgiem izteikumiem par Gaismas pils izskatu, kā arī vicemērs Andris Ameriks Grāmatu draugu ķēdē atradās vecajā bibliotēkas ēkā.
Būvinženieris norāda uz pārkāpumiem
Ir atlicis tāds nieks – saņemt vien pāris saskaņojumu, bet, kamēr to nav, Gaismas pils ēka publiskiem pasākumiem ir slēgta. Būvinženieris Sergejs Meierovics, kurš bijis Gaismas pils projekta konsultants, sarunā ar Neatkarīgo apgalvo – kamēr ēka nav nodota ekspluatācijā, tikmēr tajā nedrīkst ienest materiālas vērtības. Viņš uzskata, ka tiek pārkāpti viselementārākie noteikumi politikas vārdā, un šos pārmetumus adresē par Būvniecības likumu atbildīgajam ekonomikas ministram Danielam Pavļutam. Uz jautājumu, kā tad rīkoties ar grāmatām, kuras Gaismas pilī jau novietotas jaunajos plauktos, būvinženieris šerpi atcērt: «Jāved atpakaļ!» «Ja ar grāmatām kaut kas notiks, tad būs jāatbild Kultūras ministrijai un bibliotēkai,» piebilst S. Meierovics.
Viņam ir iebildumi par to, ka tehniskā ēka ar inženiertīkliem tiks pabeigta vēlāk. Lai ēku varētu pieņemt ekspluatācijā, šie darbi ir sadalīti kārtās, izriet no Kultūras ministrijas atbildes. S. Meierovics norāda, ka tas ir pretrunā ar būvniecības normatīviem: «Vispirms jābūt infrastruktūrai, lai var pieslēgt siltumu, elektrību un dzesēšanas iekārtas. Kad inženierim prasīju, kāpēc aukstumsistēmas atrodas pāri ielai, atbildēja, ka Birkerts nepiekrita, ka tās ir zem zemes.» Speciālists uzskata, ka sadalīšana kārtās veikta, lai nomaskētu patiesās viena kvadrātmetra izmaksas.
Cilvēku skaits – limitēts
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/109810-buvinzenieris-gramatas-no-gaismas-pils-janes-prom-eka-nav-drosa.htm
