Būs bez ES naudas?
I. Ļevitins paziņoja, ka ātrvilciena līnijas Rīga–Maskava projekts nav politisks, tam ir ekonomiskais pamatojums – kravu caurlaides spējas pašmājās ir praktiski izsmeltas, tādēļ jāmeklē citi virzieni. "Tāpēc redzam potenciālu attīstībai," I. Ļevitins. Valsts prezidents intervijā Latvijas Radio ceturtdien pauda gandarījumu par Krievijas vēlmi iekļaut Baltiju savos stratēģiskajos transporta plānos. U. Augulis vēlas panākt, lai ātrvilciena līnija Rīga–Maskava tiktu iekļauta TEN-T, kas tad ļautu pretendēt uz šīs programmas naudu. Ministra ieskatā Rietumu–austrumu koridors varētu būt papildinājums Ziemeļu–dienvidu koridoram Rail Baltica projektā. Uzrunātie eksperti neapšauba, ka valsts iegūtu no ātrgaitas vilcienu satiksmes abos koridoros, tomēr šaubas ir par Latvijas finansiālajām spējām un Krievijas lielo ieinteresētību Rietumu–austrumu koridorā. Šie plāni Latvijai izmaksātu daudzus miljonus latu, turklāt U. Auguļa cerības Rietumu–austrumu koridoram dabūt ES naudu ir veltas, ko skaidri intervijā Latvijas Avīzei licis noprast ES transporta lietu komisārs Sīms Kallass. Savukārt no Krievijas amatpersonu izteikumiem noprotams, ka tai ir svarīgi projektā piesaistīt ES naudu; tas nav Krievijas "politiskais" projekts, kā Sanktpēterburga–Helsinki, kurā tika ieguldīti lieli Krievijas līdzekļi, saka avots, kurš vēlējās palikt anonīms. Viņš uzskata, ka ātrvilciena līnijas Rīga–Maskava izveide nav starp prioritārajiem Krievijas dzelzceļa virzieniem, kā domā arī Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle. Viņaprāt, Krievijas patiesie nolūki ir "noraut" Rail Baltica projektu. Par tā tālāko virzību Latvijas valdībai drīzumā EK jāiesniedz rīcības plāns.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=08.04.2011
