Burbuļi zem mikroskopa
05.2008
Cenu burbuļu veidošanās tirgos galvenais iemesls ir investoru domstarpības par tā vai cita notikuma nozīmīguma vērtējumu. Kā raksta „The Wall Street Journal”, pie šāda slēdziena ir nonākusi speciālistu grupa, kas nodarbojas ar cenu burbuļu izpēti Prinstonas pētījumu centrā. Šādas pētnieku grupas izveidošanas iniciators ir ASV Federālo rezervju sistēma.
Grupa pēta cenu burbuļu veidošanās iemeslus dažādos tirgos un analizē tā esamības iespēju izejvielu tirgū. Rakstā atzīmēts, ka līdz pat pagājušā gadsimta 90. gadu vidum ASV tirgos cenu burbuļu nebija bijis un tādēļ ekonomisti nepievērsa šai parādībai īpašu uzmanību. Taču tagad pievērt acis uz to vairs nedrīkst.
Pētījuma gaitā tika noskaidrots, ka cenu burbuļi rodas tad, kad tirgus dalībnieku vidū nav vienprātības par kāda notikuma nozīmīgumu. Tā kā cenas biežāk ceļas, nekā krītas, tad vairumā ir investori, kas pārvērtē notikuma nozīmīgumu. Tirgū, kurā ir veidojas cenu burbulis, krasi palielinās tirdzniecības apjoms. Cenu burbulis plīst, kad skeptiski noskaņotie investori sāk rīkoties vienlaicīgi. Tādēļ grupa izdarīja secinājumu, ka Federālo rezervju sistēma var ierobežot „burbuļus”. Pēc pētnieku grupas dalībnieka Hose Šeinkmana domām ekonomikas attīstība ir ļoti lielā mērā atkarīga no ekonomiskās sistēmas veselības. Cenu burbuļu veidošanās vājina finanšu sistēmu un traucē tai apgādāt ASV ekonomiku, uzskata Šeinkmans.
Uz jautājumu, kāpēc rodas cenu burbuļi, Prinstonas universitātes profesors Harissons Hongs atbildēja, ka tas saistīts ar optimistiski un pesimistiski noskaņoto investoru uzvedības atšķirībām. Investors, kurš tic, ka vērtspapīru vērtība ir mākslīgi paaugstināta, var pārdot tos bez seguma, paļaujoties uz to, ka varēs tos izpirkt, kad vērtspapīru cena kritīsies. Neraugoties uz to, augsta komisijas maksa par operācijām bez seguma un milzīgu zaudējumu risks gadījumā, ja vērtspapīru cena turpinās celties, var novest pie zaudējumiem. Tādēļ daudzi lielie investori ļoti reti pārdod akcijas bez seguma. Tā rezultātā, kad tirgū rodas lielas domstarpības, daudzi pesimisti vienkārši aiziet no tirgus un tirgū vairākumā palikušie optimisti uzskrūvē cenas, radot cenu burbuli.
Amerikas hipotēkas tirgū par jaunievedumu (jeb ekonomikas notikumu), kas izraisīja cenu burbuļa rašanos, kļuva tādu vērtspapīru parādīšanās, kas bija nodrošināti ar hipotēkas puliem. Investori, pērkot šādus vērtspapīrus, nodrošināja nekustamā īpašuma pircējus ar līdzekļiem un pazemināja procentu likmes. Tā rezultātā cēlās mājokļu cenas. Tā kā spēlēt pret mājokļu tirgu ir ārkārtīgi grūti, tad to spēja tikai daži investori, izmantojot termiņu tirgus operācijas. Lielākā daļa pesimistu vienkārši aizgāja no tirgus, bet optimisti pakāpeniski pacēla cenas nebijušos augstumos.
„Cenu burbuļiem ir divas svarīgas īpatnības,- uzskata pētnieku grupas dalībniece Vei Sjuna. – Cilvēki tirgojas kā traki un pērk par neprātīgi augstām cenām”. Saskaņā ar Šeikmana izstrādāto modeli investori vienmēr uzskata, ka viņiem ir taisnība. Zināmai daļai investoru zaudējot entuziasmu, parādās jauni optimistiski noskaņoti dalībnieki. Investori redz, ka vienmēr var pārdot vērtspapīrus par aizvien augstāku cenu un tas vēl vēriāk palielina pārdošanu apjomus. Kā uzskata Sjuna, Šeikmans un Honga, jo nopietnākas ir tirgus dalībnieku domstarpības par aktīvu reālo vērtību, jo vieglāk optimistiem ir pārņemt tirgu.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
