Bijušās Tabakas fabrikas rekonstrukcijas konkursā uzvar projekts «Stacija»
LETA
Bijušās Tabakas fabrikas rekonstrukcijas konkursā uzvarējis projekts «Stacija», kura autori balvā ieguvuši 2500 latus, paziņojis kultūras ministres padomnieks un konkursa žūrijas priekšsēdētājs Jānis Dripe. Projekta autori ir Oļegs Ņikitins, Liene Kuplā, Fions Dobins, Nataļja Doždeva un Aleksejs Birjukovs.
Konkursā tika apbalvoti arī trīs otrās vietas ieguvēji, katram prēmijā piešķirot 1500 latu. Otro vietu ieguvuši projekti «Izdzīvošanas laboratorija», «Nemiernīca» un «Maikaparka fabrika».
Projekta «Izdzīvošanas laboratorija» autoru grupa ir Sandra Muižniece, Asnate Bočkis, Ilgvars Gravnieks, projektu «Nemiernīca» izstrādājis Kristaps Gulbis un Ilze Miķelsone, savukārt projekta «Maikapara fabrika» izstrādātāji ir SIA «Pakalpojumu dizains» dalībnieki Mantens Devrīnts, Liene Jākobsone un Emīls Rode.
Kā pastāstīja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (V), kopumā konkursā tika iesniegti 12 projekti un katrā no tiem bija labas, gudras un kreatīvas idejas, tomēr neviens no tiem nepiedāvāja ilgtspējīgu biznesa vīziju. Aiz katra no konkursa pieteikumiem ir radoša cilvēku grupa, un šis kvartāls [Miera iela 58] var darboties tikai tad, ja ir atvērts, mainīgs un saistošs, sacīja Ēlerte.
«Lai izstrādātu ilgtspējīgu Radošā kvartālā attīstības plānu, tiks veidota darba grupa, kurā aicināsim konkursa uzvarētājus strādāt kopā ar pārējiem konkursa projektu autoriem. Radošā kvartāla attīstībai tiks veidota arī uzraudzības padome, kurā bez Kultūras ministrijas tiks iesaistīta arī Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, pārstāvji no VAS «Valsts nekustamie īpašumi», no augstskolām, piesaistot arī konsultantus no citiem Eiropas radošo industriju centriem, lai palīdzētu izstrādāt ilgtspējīgu Radošā kvartāla apsaimniekošanas vīziju,» uzsvēra ministre.
Viņa atzina, ka Radošais kvartāls Miera ielā būs vieta kultūras un radošo industriju sinerģijai, kā arī atbalsta un izglītības cents radošo industriju pārstāvjiem no visas Latvijas. Radošais kvartāls ir nepieciešams, lai attīstītu sadarbību ar pārējiem radošo industriju centriem Ziemeļeiropā.
«Kad izsludinājām šo konkursu, mēs gaidījām atbildes uz jautājumu, vai šāds Radošais kvartāls Rīgai un arī Latvijai ir vajadzīgs. Jautājums bija par to, vai ir vajadzīga vieta, kur koncentrētos kultūra un radošās industrijas. Saņemot pieteikumus, guvām apstiprinājumu, ka ir vajadzīgs Latvijā centrs, kas varētu kļūt par Ziemeļeiropas nozīmīgu kultūras un radošās industrijas centru,» akcentēja Ēlerte.
Ministre piebilda, ka ideja, par Miera ielas 58 attīstīšanu pieder Jurim Poškum.
Jau ziņots, ka Tabakas fabrikas telpās tika paziņoti ideju konkursa par kultūras un radošā kvartāla attīstību Rīgā, Miera ielā 58, rezultāti.
Rezultātu paziņošanas laikā izstādītas arī konkursā iesniegto darbu vizualizācijas, kurās attēlotas dalībnieku vīzijas par radošā kvartāla attīstību. Ar konkursam iesniegto darbu vizualizācijām ikviens interesents līdz 1.novembrim varēs iepazīties izstādē, kas notiks tirdzniecības centrā «Galleria Riga», bet pēc tam mēnesi darbi tiks izstādīti Latvijas Mākslas akadēmijā.
Kvartālu paredzēts attīstīt kā daudzfunkcionālu un inovatīvu kultūras un radošo industriju pārstāvju mājvietu, radošās uzņēmējdarbības telpu, kultūras un radošās izglītības telpu, kā arī sabiedrībai kopumā atvērtu un pieejamu kultūras un radošuma telpu, tā pildot sociālu un dzīves kvalitāti uzlabojošu funkciju. Konkursā savu ideju varēja iesniegt jebkura juridiska vai fiziska persona vai to grupas.
Kultūras ministrija vēlējās konkursā iegūt iespējami labāko radošā kvartāla saturisko redzējumu, arhitektoniski telpisko vīziju un apsaimniekošanas modeļa priekšlikumu. Bijušajā Tabakas fabrikā iecerēts izveidot daudzfunkcionālu un inovatīvu kultūras un radošo industriju kvartālu. Tas būtu paredzēts kā dažādu kultūras un radošās industrijas pārstāvju mājvieta, radošās uzņēmējdarbības telpa, kultūras un radošās izglītības telpa, kā arī sabiedrībai kopumā atvērts un pieejams kultūras un radošuma kvartāls, tā pildot svarīgu sociālu un dzīves kvalitāti uzlabojošu funkciju. Kultūras un radošais kvartāls sekmētu ilgtspējīgu kultūras un radošo industriju attīstību un ekonomikas izaugsmi kopumā, norādīts konkursa nolikumā.
Iesniegtās idejas izvērtēja žūrijas komisija, kuras priekšsēdētājs bija arhitekts Jānis Dripe. Žūrijas komisijas darbā piedalījās Ēlerte, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars un valdes locekle Inese Odiņa-Laizāne, nodibinājuma «Rīga 2014» vadītāja Diāna Čivle, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieka pienākumu izpildītājs Gvido Princis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta veicināšanas nodaļas dizaina un radošās nozares projektu vadītāja Zane Biteniece un Valsts kultūrkapitāla fonda direktora padomes priekšsēdētāja Gundega Laiviņa. Konkursa komisija darbu vērtēšanā pieaicināja ārvalstu ekspertus no Igaunijas Kultūras ministrijas, ar kuru izveidojusies cieša sadarbība radošo industriju jomā, gan konsultējās ar Latvijas ekspertiem.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/252752
