Bičevskis: situācija Krājbankā ir nopietna; finanšu sistēmai draudu neesot
Db.lv, 2011. gada 22. novembris
Acīmredzot situācija Latvijas Krājbankā (LKB) ir pietiekami nozīmīga, ja jau banka aizvērta pilnībā, savu viedokli par LKB slēgšanu pauž Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, piebilstot, ka pagaidām asociācijas rīcībā ir tikai tā publiskā informācija, ko sniegusi Finanšu kapitāla tirgus komisija (FKTK).
Bičevskis Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! norādīja, ka LKB problēmas tiešā veidā Latvijas tautsaimniecību un finanšu sistēmu neietekmēs. Latvijas Komercbanku asociācija šādus draudus nesaskata, teica Bičevskis.
Runājot par to, kā aizsākās problēmas ar LKB mātes banku Snoras Lietuvā, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents norādīja, ka tas bijis bezprecedenta gadījums attiecībā uz ļaunprātīgu krimināla rakstura pārkāpumu. Likumā paredzēts, ka tiklīdz šāds gadījums tiek pamanīts banku var pārņemt, kā to Lietuva arī izdarījusi. Taču ne vienmēr tas tiek pamanīts.
Patlaban saistībā ar notikumiem LKB ar premjeru Valdi Dombrovski tiekas finanšu ministrs Andris Vilks un FKTK pārstāvji.
Jau ziņots, ka FKTK padome 21. novembra sēdē nolēmusi apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra, Db.lv paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Saskaņā ar šo komisijas lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki, kas veic bankas pārvaldīšanu un iegūst bankas valdes un padomes tiesības. Pilnvarnieku grupas uzdevums ir veikt bankas pārvaldi ar nolūku nodrošināt bankas aktīvu saglabāšanu. Par pilnvarnieku grupas vadītāju ir iecelts komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.
Tāpat arī vēstīts, ka situācija Lietuvas komercbankā Snoras šobrīd izskatās sarežģītāka, nekā domāts iepriekš, pirmdien paziņojis premjerministrs Andrjus Kubiļus, aicinādams bankas valdes priekšsēdētāju Raimondu Baranausku atgriezties Lietuvā un paskaidrot, kur palicis miljards litu (204 miljoni latu), kas investēti vērtspapīros.
FKTK atgādina, ka saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā 100 tūkst. eiro apmērā (ap 70 tūkst. latu). Garantētā atlīdzība tiek aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos vienā bankā. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz krājkontiem.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/viedokli/db-viedoklis/db-viedoklis-tava-tuvaka-banka-krievijas-miljardiera-problemu-ena-248414
