Bez komentāriem
Romāns Golubevs, žurnāla "Kvadrātmetrs" un portāla varianti.lv redaktors
Bez komentāriem
Naudai patīk klusums. Savukārt tas, kas norisinās Latvijā ap termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu uz nekustamā īpašuma iegādes pamata, nepavisam nemotivē naudas piesaistīšanu. Pircēju ir kļuvis mazāk. Runa ir ne tikai par to, ka nekustamā īpašuma cenas slieksnis pretendēšanai uz investora vīzu ir pacelts līdz 250 000 eiro.
Otra nelaime ir informatīvais fons, kas veidojas ap TUA piešķiršanu Krievijas pilsoņiem, iegādājoties Latvijas nekustamos īpašumus. Galvenais mūsu austrumu kaimiņvalsts pilsoņu TUA izsniegšanas apturēšanas iniciators ir Nacionālā apvienība. Vienlaikus, palīdzot NA un kaitējot Latvijas nekustamo īpašumu tirgum, darbojas… plašsaziņas līdzekļi. Kāds tiem ar to sakars? Tāds, ka ziņas, kas skar TUA, tie pārdrukā atsaucoties cits uz citu, pat nemēģinot iedziļināties lietas būtībā. Galvenais — uzlikt pēc iespējas kliedzošāku virsrakstu, piemēram, "Latvija atsakās no krieviem" vai "Krieviem atņem TUA", un cilvēku prātos paliekoši iemājo štampi: "Viss ir slikti!" un "TUA izsniegšana Krievijas pircējiem Latvijā ir apturēta!". Tikai oktobrī vien (2. datumā un pēc tam 21. datumā) saņēmu vairākus desmitus tālruņa zvanu no maniem Krievijas paziņām, kolēģiem un lielu nekustamā īpašuma kompāniju pārstāvjiem — visus par vienu tēmu: "Viss! Krievijas pilsoņiem TUA pie jums vairs neizsniedz!". Ikreiz biju neizpratnē par šādu pārliecinātību: "Kāpēc, no kurienes jums tāda informācija?". Atbilde visiem kā viena – izlasīju internetā.
Pēdējoreiz jezga ap TUA tika sacelta pēc Saeimas aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 21. oktobra sēdes. Šajā sēdē tika pieņemts imigrācijas likuma labojuma projekts, kas skanēja šādi: "Valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas Federācijas pilsoņiem, pamatojoties uz likuma 23. panta pirmās daļas 29. punktu, tiek apturēta uz laiku, kamēr Saeima neatceļ šo apturējumu". Labojumā izklāstītais nodoms ir nekustamo īpašumu tirgum, maigi sakot, sāpīgs. Bet vai tas nozīmē, ka liegums izsniegt Krievijas pilsoņiem TUA ir stājies spēkā? Protams, ka NĒ! Pat, ja krist galējībā un (teorētiski) pieņemt, ka šāds labojums tiks pieņemts, tad tomēr ir jāsaprot, ka tam ir jāiziet noteikta procedūra, pēc kuras normatīvais akts tiek pieņemts un stājas spēkā. Tie ir gan trīs lasījumi jaunā sasaukuma parlamentā, kas darbu sāks 4. novembrī, un pirmajā laikā būs aizņemts ar organizatoriskiem jautājumiem un procesiem; labojumi ir jāizsludina prezidentam, kuram ir tiesības izsludināt likumu un tostarp arī imigrācijas likuma labojumus ne ātrāk kā 10. un ne vēlāk kā 21. dienā pēc to pieņemšanas. Tas ir, viss labojumu pieņemšanas un stāšanās spēkā process neiekļausies pat pusotrā mēnesī. Praksē tas nozīmē, ka visu šo laiku Krievijas pilsoņi var, ja viņiem ir tāda vēlēšanās, pirkt Latvijā nekustamos īpašumus un iesniegt iesniegumus par TUA piešķiršanu. Tomēr atkārtošu vēlreiz: šie minimums pusotrs–divi mēneši ir laiks, kas paies gadījumā, ja liegums attiecībā uz Krievijas pilsoņiem tiks pieņemts.
Pie mums, protams, iespējams ir viss, tomēr, manuprāt, par barjeru šāda lēmuma pieņemšanai var kļūt Latvijas Republikas prezidenta Andra Bērziņa pozīcija, kurš pirms gada atgrieza atpakaļ parlamentam priekšlikumu par TUA piešķiršanas kvotu ieviešanu. Turklāt, kad lieta nonāks līdz labojumu izskatīšanai parlamentā, nevar neņemt vērā arī jaunā sasaukuma parlamentāriešu pozīciju. Šeit vietā būtu pieminēt, ka rudens vidū Somijas parlamenta likumdošanas komisija noraidīja analoģisku deputātu grupas iniciatīvu, kas paredzēja ierobežot nekustamo īpašumu pārdošanu Krievijas un citu valstu pilsoņiem. "Šajos laikos tas ir nesaprātīgi", — šādi to novērtēja Somijas parlamenta Likumdošanas komisijas priekšsēdētājs Annu Holmlunds. Par iesniegtā priekšlikuma saprātīgumu un dziļumu, piedāvaju spriest pēc dāžiem citātiem no anotācijas, kuru likuma labojumiem ir pievienojuši tā izstrādātāji:
— Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Paskaidrojums: Tiks veicināta Latvijas nacionālā drošība, kam vidējā un ilgākā termiņā būs pozitīva ietekme arī uz tautsaimniecības attīstību.
— Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Paskaidrojums: Likumprojektā paredzētais vidējā un ilgākā termiņā palīdzēs palielināt ieņēmumus valsts budžetā.
— Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Paskaidrojums: Konsultācijas nav notikušas.
Kā lai to komentē?! Acīmredzot, tas ir kāds jauns termins pasaules ekonomikas teorijā, kad valsts slēdztik nopietnu naudas plūsmu, un izrādās šādai rīcībai ir "pozitīva ietekme uztautsaimniecības attīstību ", un tādā veidā varētu "palīdzēt palielināt ieņēmumus valsts budžetā." Atgādināšu, ka uz Krievijas pilsoņiem attiecas vairāk nekā 80% no 1,168 miljardiem eiro (dati uz 2014. gada 1. oktobri), kas investēti Latvijas ekonomikā imigrācijas likuma iepriekšējo labojumu darbības periodā. Šādā situācijā man pie sirds labāk iet Lielbritānijas premjerministra Vinstona Čerčila nostāja, kuru viņš izteica četrus mēnešus pēc Pirmā pasaules kara sākuma: "Britu devīze — bizness, neraugoties ne uz ko!".
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2634
