Bedres sākums
14.08.2008
Pašreizējā Latvijas ekonomiskā situācija – tas ir tikai dziļas bedres sākums. Šādu redzējumu laikrakstam „Dienas Bizness” izteicis Biznesa augstskolas „Turība” valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.
Lūk, daži izvilkumi no minētās publikācijas:
«Kāpēc cilvēki pievērsās nekustamo īpašumu un būvniecības biznesam? Pirms pāris gadiem tam bija muļķīgi nepievērsties. Tāpēc, ka tur bija skaidri redzams, ka peļņa bija kosmiska. Un, ja cilvēki redzēja, ka ar minimālām zināšanām pēkšņi varēja kļūt stāvus bagāti, viņi nedomājot metās tajā visā iekšā. Ar nekustamo īpašumu biznesu sāka nodarboties visi, kam nebija slinkums. Un, protams, lielākajai daļai nebija ne atbilstošas izglītības, ne arī izstrādātas dziļākas stratēģijas. Līdz ar to lielākā daļa neapsvēra risku diversifikāciju.
Paniku radīt negribas, bet tas, kas šobrīd notiek, īstenībā ir tikai bedres sākums. Tas, ko valdība stāsta, ka viss būs labi un ka atgriezīsimies pie ekonomiskās izaugsmes, nenotiks tik ātri. Mēs vēl kārtīgi kritīsim, un, vai atsitīsimies pret zemi, būs atkarīgs no tā, vai valdība spēs pieņemt straujus un nepopulārus lēmumus. Pozitīvais šajā visā ir tas, ka brīdī, kad būsim nonākuši līdz zemākajam punktam, ir svarīgi ekonomiku sākt būvēt pareizi. Ļaut, lai pamatā brīvais tirgus to regulē. Tā vietā jāatceras, ka īsto pievienoto vērtību rada uzņēmēji - maksā nodokļus un nodrošina valsts attīstību. Amatpersonas plaši runā par eksportu, atbalstot to tikai vārdos. Ja politiķi runā par nepieciešamību radīt preces ar pievienoto vērtību, ierēdņi nekādi to neveicina un pat bremzē.
Ja ekonomikā sāk iejaukties pārmērīgi, mākslīgi stimulēt vai bremzēt – problēmas būs garantētas. Valdības pretinflācijas plāns bija nokavēts. Tas bija politisks solis, lai valdība parādītu, ka kaut kas tiek darīts, jo patiesībā jārīkojas bija krietni ātrāk. Jau divus, trīs gadus iepriekš.
Turklāt Latvijā ir pārāk liels ierēdņu skaits, kas noteikti nav vajadzīgs. Ja pie mums šis īpatsvars ir ievērojami augstāks nekā citās Eiropas valstīs, tad jājautā, kāpēc uzņēmējiem ir visa šī masa jāuztur? Valdībai tā ir nopietna politiskā izšķiršanās. Ja ierēdņi tiek atlaisti, valdība var zaudēt savu elektorātu, līdz ar to pastāv risks šādi rīkoties.
Valsts tieša līdzdalība ekonomikā pati par sevi liekas neprofesionāla pieeja. Tieši otrādi, visās nozarēs, kuras var pārvaldīt privātais kapitāls, valsts un pašvaldību uzņēmumiem būtu jāatsakās no tiešas līdzdalības. Tā vietā uzņēmēji visu laiku lūguši, ka valstij ir jāizveido efektīva platforma uzņēmējdarbības veikšanai. Valstij nav jāiejaucas, nevajag nekādu tiešu atbalstu, nekādas naudas. Tā vietā valstij vajadzētu ļaut vienkārši uzņēmējiem strādāt, atbrīvojot viņus no liekas birokrātijas, kā arī veicināt vienlīdzīgas konkurences pastāvēšanu visos sektoros. Un tad viss aizietu dabisko ceļu.
Ja līdz šim brīdim valstī varēja novērot eiforiju un vēlamo ilūziju, tad tagad esam nonākuši līdz patiesībai, kas nozīmē, ka valdības pieņemtie lēmumi tieši ietekmēs arī to, cik ilgā laikā ekonomiskā situācija valstī normalizēsies».
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
