Bariss: Latvenergo tarifs ir pareizs, jautājums – vai drīkstējām subsidēt
Administratīvā apgabaltiesa apmierinājusi vairāku fizisku un juridisku personu sūdzības par Latvenergo diferencētajiem tarifiem, kas stājās spēkā 2011. gada aprīlī, nosakot, ka tie atceļami no to spēkā stāšanās brīža. Kādēļ Latvenergo spriedumu pārsūdzēs, kam un cik pretimnākoša bija diferencētā tarifa politika, vai tiesāšanas sekas varētu būt augstākais tarifs visiem? Visaginas atomelektrostacija vai vēl viens HES? Neatkarīgās intervija ar Latvenergo valdes locekli Uldi Barisu.
– Kā jūs skaidrojat spriedumu Latvenergo tarifu lietā? Vieni ar to saprot, ka esošais tarifs ir nepamatoti paaugstināts, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) – ka tas ir par zemu.
– Trīs tarifa komponentes tiesa atzina par pareizi aprēķinātām, un tās kopā veido 98% no tarifa, līdz ar to tiesa atzinusi, ka tarifs ir pareizs.
– Tomēr tiesa bildusi, ka SPRK nav pārbaudījusi jūsu tirdzniecības pakalpojuma cenas aprēķinu, līdz ar to nav pierādīts jauno tarifu tiesiskums; notikusi mehāniska diferencēto tarifu samazināšana.
– Taisnība. Tiesa saka, ka, iespējams, regulators nav pietiekami rūpīgi izvērtējis komponenti, kas veido 2% no tarifa, kam regulators tomēr nepiekrīt, bet, ja arī tā ir, tas neļauj apšaubīt tarifa lielumu pēc būtības. Tādējādi jautājums ir tikai par to, vai drīkstējām samazināt tarifu iedzīvotājiem.
– Latvenergo jau komentējis, ka «cenas samazinājums par pirmajām 1200 kilovatstundām bija pareiza rīcība, atbalstot iedzīvotājus laikā, kad pieauga elektroenerģijas cena», un ka, «sedzot starpību starp starta un pamata tarifiem, uzņēmums pirmajā gadā iedzīvotājus subsidējis 18 miljonu latu apmērā». Kuros normatīvajos aktos Latvenergo uzlikta šāda sociālā funkcija?
– Atcerēsimies brīdi, kad mainījās tarifs! Valdība atcēla samazināto PVN likmi elektrībai, bija vēl krīze. Ja mēs neko nedarītu, iedzīvotājiem tarifa pieaugums būtu bijis vairāk nekā 40%. Nevar teikt, ka tobrīd nebija saprātīgi mēģināt kaut kā amortizēt šo cenas pieaugumu, it īpaši tāpēc, ka ir atvēries elektroenerģijas tirgus. Pašlaik regulētais tarifs veido tikai 30–35% Latvenergo ieņēmumu no kopējām pārdotajām kilovatstundām – pārējais tiek pārdots brīvajā tirgū.
– Kā iniciatīva bija šis diferencētais tarifs – Latvenergo vai valdības?
– Būt sociāli atbildīgam jau nav tikai valdības uzspiests uzdevums! Bet, protams, mēs nevaram veikt šāda veida darbības, nesaskaņojot ar akcionāru.
– Bet iniciatīva bija jūsu?
– Ja mums jāiet ar tarifu projektu, kas iedzīvotāju rēķinā atspoguļojas ar 45% pieaugumu, tad ir skaidrs, ka pirms tam jāveic diskusijas gan ar regulatoru, gan akcionāru par mūsu pozīciju.
– Jūs šo dalīto tarifu uzskatāt par veiksmīgāko risinājumu? Vai šo sociālo darbību nevarēja pilnveidot ar jau esošajām Latvenergo kartēm trūcīgajiem vai citām sociālajām grupām? Un cik sociāla vispār šī politika ir, jo ne jau vienmēr vairāk tērē bagātie, kā sākotnēji piesauca, sildot baseinus. Vairāk tērē arī daudzbērnu ģimenes, lielās ģimenes, kurā dzīvo kopā vairākas paaudzes, vienkārši mājsaimniecības, kam ir noteikta energobāze – boilers, elektriskā plīts, ūdenssūknis – tās nav nekādas ekstras.
– Nevaru piekrist tam, ka ir kāds palielināts tarifs. Pamattarifs nav palielinātais tarifs. Jautājums ir par to, kā varējām piemērot pazeminātu tarifu un kaut kā subsidēt. Šis tomēr no juridiskā viedokļa bija mazāk strīdīgs nekā, piemēram, ja mēs būtu piemērojuši samazinātu tarifu visām kilovatstundām – tad būtu daudz lielākas problēmas ar varbūtējiem konkurences tiesību pārkāpumiem, jo tad būtu aizvērts tirgus, ja mēs subsidētu visus lietotājus. Šobrīd jebkurš lietotājs, kurš ir patērējis 1200 kilovatstundas, var doties tirgū, ja var atrast lētāku piedāvājumu – mēs neesam ierobežojuši tirgus likviditāti.
– Cik reāli tas ir iespējams iedzīvotājiem?
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/75543-bariss-latvenergo-tarifs-ir-pareizs-jautajums-vai-drikstejam-subsidet.htm
