Baltijas metāllūžņu pārstrādātāju asociācija: zemas metāllūžņu cenas — tas ir uz ilgu laiku
Vēl tikai 2015.gada vasarā Baltijas metāllūžņu pārstrādātāju asociācijas (BMPA) biedru pieņemšanas punktos melnos gabarīta metāllūžņus iepirka par 155–200 eiro tonnā, bet jau novembrī cenas svārstījās 90–115 eiro/t robežās. Tik būtiska starpība un pēdējos mēnešus vērojamā negatīvā tendence rada jautājumus gan privātpersonām, gan individuālajiem uzņēmējiem, kas nodarbojas ar metāllūžņu nodošanu nelielos apjomos. "Šādu iepirkuma cenu iemesli jāmeklē ārpus Latvijas robežām," skaidro BMPA valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Pokatovs.
Izņemot nelielu iekšējā patēriņa apjomu (mazāk par 3% savāktā apjoma) metāllūžņu vākšanas nozare Baltijas valstī kopumā un konkrēti Latvijā ir orientēta uz eksportu. Tādēļ Latvijas uzņēmumi, kas nodarbojas ar lūžņu vākšanu un pārstrādi, veic uzņēmējdarbību, salīdzinot savu cenu politiku ar pasaules konjuktūru, jo viņu savāktās melno metāllūžņu partijas konkurē ar analoģisku izejvielu piegādātājiem no citām valstīm. Metāllūžņu pieņemšanas cenu BMPA biedri nosaka, pamatojoties uz pasaules vadošo izejvielu biržu (piemēram, Roterdamas biržas) kotējumiem. Pēdējos mēnešos Latvijas metāllūžņu pieņemšanas punktos piedāvātas cenas diktē un pilnībā atspoguļo ārējā tirgus tendences.
Tirgus cenu dinamikas analīze ļauj runāt par to, ka cerības uz būtisku melno metāllūžņu cenu celšanos ir minimālas: krīze ir skārusi visas pasaules izejvielu nozares. Tas visspilgtāk ir redzams naftas kotējumu piemērā: pēdējā pusotra gada laikā tās cena ir kritusies 2,3 reizes (no 107,8 ASV dolāriem par barelu Brent markas naftas līdz 45 ASV dolāriem par barelu 2015.gada augustā). Daudzi autoritatīvi starptautiskie analītiķi uzskata, ka zemu ogļūdeņražu cenu periods varētu turpinātus vēl vairākus nākamos gadus. Šodienas naftas cenas, pēc ekspertu domām, 2016.gadā var nokristies vēl vairāk. Tiek minēti pat 30–35 ASV dolāri par barelu.
„Naftas un melno metāllūžņu cenu saistības ekonomikas loģika ir vienkārša: naftas ieguves valstis un it īpaši Persijas līča reģiona valstis ilgu laiku bija vienas no pasaules celtniecības nozares lokomotīvēm,” paskaidro Dmitrijs Pokatovs. „Būvniecības nozare izmanto tērauda armatūru un citu metāla produkciju, kuru ražošanā izmanto melnos metāllūžņus. No naftas pārdošanas gūto ienākumu samazināšanās dēļ šīm valstīm vai nu jāaptur vai jāpārskata un jāsamazina savas investīciju programmas. Piemēram, Dubaijā un Abū-Dabī (abas ir Apvienoto Arābu Emirātu dalībvalstis) pašlaik būvē ievērojami mazāk nekā agrāk. Ja vajag mazāk metāla produkcijas, tātad ir mazāk pasūtījumu metalurģiskajām rūpnīcām un ražošanai vajag mazāk izejvielu”. Tikai viens fakts: pasaules lielākā metalurģiskā uzņēmuma ArcelorMittal akciju vērtība šogad ir kritusies līdz viszemākajam līmenim kopš 2002.gada.
Metāllūžņu cenas Latvijā nevar aplūkot atrauti no starptautiskā konteksta. Pasaules pieprasījuma pēc melnajiem metāllūžņiem negatīvs aspekts ir arī tērauda ražošanā izmantojamās dzelzsrūdas cenu krišanās un arī Ķīnā fiksētā tērauda pusfabrikātu (sagatavju, lenšu, lokšņu u. c.) pārprodukcija. Starptautiskajos tirgos Ķīna ir sākusi piedāvāt savu tēraudu, turklāt ar būtiskām atlaidēm. Līdz ar to metalurģijas uzņēmumiem kļūst lētāk un vienkāršāk izmantot ražošanā pusfabrikātus nekā nodarboties ar metāllūžņu pārkausēšanu. To zināmā mērā apstiprina arī Latvijas uzņēmuma Liepājas metalurgs darbības formāts — uzņēmums velmējumu ražošanai šobrīd izmanto importētas sagataves.
„Latvijas metāllūžņu vākšanas tirgū jauni spēlētāji nav redzēti jau sen. Negribas dramatizēt situāciju, tomēr ir jāatzīst, ka daudziem melno metāllūžņu vākšanas punktiem pēdējā laikā ir bijis jāpārdzīvo uzņēmējdarbības optimizācijas un izdevumu samazināšanas periods. Īpaši grūti klājas un klāsies tiem šī tirgus spēlētājiem, kuri nodarbojas ar spekulatīviem darījumiem, tas ir, kopš pagājušās vasaras sākuma tie iepirka metāllūžņus, bet nepārdeva tos, gaidot cenas celšanos. Tagad, spriežot pēc visa, viņiem vajadzēs skaitīt zaudējumus,” konstatē BMPA valdes priekšsēdētājs.
Latvijā melno metāllūžņu novembra un jūlija iepirkuma cenu atšķirība ir lielāka nekā 45 %. Laiku pa laikam fiksējamās nelielās svārstības 10–20 €/t robežās nespēj kardināli mainīt situāciju. BMPA analītiķi uzskata, ka 2015.gada decembrī varētu būt gaidāms jauns cenu kritums.
Jāatzīmē, ka melno metāllūžņu segmenta pašreizējās cenu tendences ir ļoti līdzīgas tām, kas bija vērojamas nesenās globālās ekonomikas krīzes laikā 2008.-2009.gadā. Pašreizējo cenu līmenis ir pat ļoti tuvs minētā perioda viszemākajiem rādītājiem. Toreiz melno metāllūžņu zemo cenu periods turpinājās gandrīz pusotru gadu, un tikai pēc tam sākās to kāpums. Pašreizējo cenu situāciju ietekmē daudz lielāks skaits dažādu faktoru, kurus minējām iepriekš. Pagaidām maz ticams, ka kādu no tiem varētu gaidīt pozitīvas pārmaiņas. Minētā uzņēmuma ArcelorMittal vadība ir paziņojusi, ka globālais tērauda patēriņš turpinās samazināties ASV, Ķīnas un Brazīlijas tirgus situācijas pasliktināšanās dēļ.
Visu šo apstākļu kopums ļauj Baltijas metāllūžņu pārstrādātāju asociācijas valdei pieņemt, ka melno metāllūžņu cenas 95–110 €/t līmenī var palikt ilgāku laiku.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=02.09.2013
