Atkritumu apsaimniekotāji iebilst pret Rīgas domes iecerēm
LETA
Pretēji Eiropas Savienības (ES) tendencēm, kur atkritumu daudzumu poligonos samazina, Rīga to cenšas palielināt, laikrakstam «Dienas Bizness» uzsvēruši privātie atkritumu apsaimniekošanas operatori, komentējot jaunos Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, kuros galveno varu paredzēts piešķirt pašvaldības poligonam «Getliņi».
Rīgas domē izstrādāts saistošo noteikumu projekts par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ar kuriem pašvaldība uzņemsies atkritumu apsaimniekošanas kontroles funkciju, lai atkritumi krātos vienīgi konteineros.
Patlaban iedzīvotāji slēdz līgumu ar konkrētu uzņēmumu, kas izved atkritumus, taču jaunā kārtība paredz, ka no 2014.gada atkritumu ražotāji - uzņēmumi un privātpersonas - par atkritumu izvešanu maksās pašvaldības uzņēmumam «SIA Getliņi Eko» saskaņā ar Rīgas domes noteiktu tarifu. Savukārt atkritumu pārvadātāji saņems maksu par poligonā faktiski ievesto atkritumu transportēšanu atbilstoši svaram un attālumam. Tādējādi tiks novērsta situācija, ka pārvadātāji atkritumus nogādā nelegālās izgāztuvēs, lai par to pieņemšanu un pārstrādāšanu būtu jāmaksā mazāk.
Privātie atkritumu apsaimniekotāji «Dienas Biznesam» uzsvēruši, ka, lai risinātu situāciju ar nemaksātājiem, atkritumu bizness neesot obligāti jāatdod pašvaldībai. Būtu pieticis, ja katram ēkas īpašniekam Rīgā tiktu uzlikts par obligātu pienākumu līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju noslēgt.
«Rīgas dome jau piecus gadus runā, ka šādu reģistru taisīs, lai kontrolētu tos namīpašniekus, kas par atkritumu izvešanu nemaksā, taču tagad vainu par savu neizdarību noveļ uz privātajiem operatoriem. Tagad Rīga grib radīt daudzkārt dārgāku sistēmu par esošo, jo visi taču zina, ka brīvais tirgus nodrošina viszemākās pakalpojumu izmaksas,» akcentē «Eko Baltija» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. «Nemaz nerunājot par to, ka šis ir ļoti slikts signāls investoriem, parādot, ka jebkurā brīdī pašvaldība var pārņemt privāto biznesu - tas ir solis uz sociālismu.«
«Tas ir nacionalizācijas process, ieviešot atkritumu apsaimniekošanā jaunu, birokrātisku starpnieku - pašvaldību. Turklāt šis solis ir arī pretrunā ar ES normatīviem, kas nosaka, ka poligonos noglabāto atkritumu daudzums jāsamazina. Latvija ar šādu lēmumu iet virzienā, kad operatori absolūti visu vedīs uz poligonu, jo saņems naudu atkarībā no atvesto atkritumu daudzuma,» norāda «L&T» pārstāvis Reinis Ceplis.
Šāds lēmums pārvilks treknu svītru atkritumu šķirošanas aizmetņiem Rīgā, jo operatoriem vairs nebūs nekādas intereses to darīt. «Problēma ir tajā, ka Latvija ir ieguldījusi ļoti lielu naudu poligonos, pārvērtējot tur noguldīto atkritumu apjomu, tāpēc tagad ir jādara viss, lai atkritumu apjomu tur palielinātu, lai gan tas ir pretrunā ar šķirošanas un otrreizējās pārstrādes normām,» uzskata «Ragnsells» pārstāve Diāna Afoņina.
Zviedru uzņēmums «Ragnsells» Rīgas sadzīves atkritumu tirgū ir jauns spēlētājs. Tirgū «Ragnsells» izdevās ienākt, iegādājoties vienu no jau esošajiem spēlētājiem - šajā gadījumā «Exto-D».
«Protams, mēs cīnīsimies par savu tirgus daļu,» brīdina Afoņina, pieļaujot, ka normatīvu grozījumi izraisīs vairākus tiesas procesus.
«Jau sen ir oficiāli atzīts, ka pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem nav jānodarbojas ar privātu biznesu. Man ir grūti iedomāties vēl nežēlīgāku konkurenci un zemākas cenas par atkritumu apsaimniekošanu, kādas tās pašlaik ir Rīgā, taču es neticu, ka Rīgā tiešām varēs īstenot situāciju ar tikai vienu atkritumu operatoru,» norāda «Veolia» pārstāvis Guntars Kokorevičs. Argumenti par to, ka tikai ar viena pašvaldības operatora ieviešanu atkritumu nozari Rīgā var sakārtot, viņu nepārliecina.
Tikmēr Rīgas domes pārstāvji norāda, ka daļa ilgtermiņa līgumu ar privātajiem operatoriem Rīgai esot «ārkārtīgi neizdevīgi». «Ko tur slēpt, kāds uz 25 gadiem slēgts atkritumu apsaimniekošanas līgums Rīgai savulaik tika iemainīts par stikla krellītēm kā banānu republikai,» apgalvo Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš, gan konkrētā apsaimniekotāja vārdu neminot.
Savukārt «Getliņi Eko» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns norāda, ka jaunā sistēma novērsīs mežu piesārņošanu ar atkritumiem, jo atkritumu operatori būs ieinteresēti visus atkritumus savākt.
Kā raksta «Dienas Bizness», pasaules praksē ir dažāda pieredze, piemēram, Vīnē veiksmīgi darbojas pašvaldības atkritumu operators, savukārt Skandināvijā - privātie operatori.
Kā vakar skaidroja Kļaviņš, pašvaldība izveidos «Pilsētas atkritumu ražotāju informācijas sistēmu» (PARIS), kurā ar precizitāti līdz vienam kilogramam tiks reģistrēta informācija par katras mājsaimniecības saražotajiem atkritumiem un noslēgtajiem atkritumu izvešanas līgumiem.
Saskaņā ar šo sistēmu tiks sagatavoti rēķini, kontrolēti maksājumi, reģistrētas sūdzības un apkopoti dati. Privātpersonas būs ieinteresētas, lai viņu konteineros sveši atkritumi nenonāk, tāpēc nākotnē notiks pāreja uz slēgtiem konteineriem un tie, kas līdz šim savus atkritumus meta svešās tvertnēs, būs spiesti slēgt savus līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem.
Plānots, ka visiem atkritumu ražotājiem tiks noteikta vienāda maksa par apsaimniekoto atkritumu svara vienību neatkarīgi no izvešanas vietas. Kļaviņš norādīja, ka par pašvaldības partneriem kļūs aptuveni 13 līdz 15 tūkstoši zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Tā kā šī sistēma izslēgs iespēju par atkritumu izvešanu nemaksāt, turpmāk par to maksās visi un līdz ar to atkritumu apsaimniekošanas tarifiem nevajadzētu palielināties.
Saistošo noteikumu projekta izstrādātāji atzina, ka būs grūti kontrolēt, lai privātpersonas savus atkritumus uz nelegālajām izgāztuvēm nevestu pašas. Tomēr šo jautājumu kontrolēs Rīgas pašvaldības policisti saskaņā ar atkritumu reģistrēšanas sistēmu. Tā būs sasaistīta ar iedzīvotāju reģistru un nekustamo īpašumu datubāzi, kurā būs redzami konkrētu namīpašnieku vai pārvaldnieku noslēgtie līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem.
Savukārt atkritumu apsaimniekošanas operatori no 2014.gada 1.janvāra darbosies kā pašvaldības pārstāvji, brīvās konkurences apstākļos slēdzot līgumus ar nekustamo īpašumu īpašniekiem vai pārvaldītājiem par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma organizēšanu, kā arī slēdzot līgumus ar SIA «Getliņi Eko» par atkritumu apsaimniekošanu.
Kopumā atkritumu izvešana no Rīgas tiek nodrošināta ar 90 automašīnām. Tās visas tuvāko divu gadu laikā plānots aprīkot ar elektroniskajiem svariem un ar globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS), lai varētu kontrolēt atkritumu apjomu un izsekot, kur tie nonāk. Vienas automašīnas aprīkošana uzņēmumiem varētu izmaksāt ap 2000 latu.
Patlaban ar atkritumu apsaimniekošanu Rīgā nodarbojas seši uzņēmumi, ar kuriem noslēgti līgumi līdz 2020.gadam. Līgumi paliks spēkā, taču no 2014.gada šie uzņēmumi nodarbosies tikai ar to pārvadāšanu. 2020.gadā konkursa kārtībā plānots izsludināt konkursu par šī pakalpojuma sniegšanu uz pieciem gadiem. Līdz tam laikam Rīgas pilsēta netiks dalīta atsevišķās zonās, bet atkritumu pārvadātāji savā starpā brīvi konkurēs.
Jaunie saistošie noteikumi nākotnē varētu atvieglot dalītās atkritumu vākšanas sistēmas ieviešanu. Patlaban atkritumu biznesa peļņu pilnībā sadala uzņēmēji, kas nav ieinteresēti daļu ienākumu novirzīt atkritumu šķirošanai. Savukārt pašvaldībai patlaban dotēt šādu sistēmu būtu ļoti dārgi un neizdevīgi. Taču no 2014.gada šo naudas plūsmu kontrolēs pašvaldība, kas to varēs ieguldīt dalīto atkritumu savākšanas laukumu izveidošanai, aģentūrai LETA skaidroja Kļaviņš. Plānots, ka visiem atkritumu radītājiem pakāpeniski tiks nodrošināta iespēja šķirot atkritumus - katrai teritorijai ar 250-500 iedzīvotājiem pašvaldība ierīkos laukumu dalītas vākšanas konteineriem.
Kā ziņots, jūnija beigās Rīgas domē izveidota darba grupa, kas izstrādājusi priekšlikumus atkritumu apsaimniekošanas noteikumu grozījumiem, lai nākotnē atkritumu apriti pilsētā padarītu par caurredzamu procesu un nepieļautu iespēju, ka uzņēmumi attīsta biznesu, veidojot nelegālas izgāztuves, un rada jaunu piesārņojumu, nevis savāktos atkritumus nogādā Rīgas oficiālajā izgāztuvē SIA «Getliņi EKO» Stopiņu novadā.
Darba grupā ir pieci Rīgas domes deputāti - Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC) un deputāti Raimonds Timma (LPP/LC), Ivans Ivanovs (SC), Kārlis Strēlis (PS) un Valdis Gavars (PS). Darba grupas vadītājs ir Timma, tajā iekļauti arī trīs Mājokļu un vides departamenta darbinieki: Vides pārvaldes priekšnieks - direktora vietnieks Askolds Kļaviņš, Tiesiskā regulējuma nodaļas vadītāja Vineta Dārzniece un galvenā juriste Ināra Reigase, kā arī Rīgas Pašvaldības policijas Administratīvās pārvaldes priekšnieks Jānis Znotiņš.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/252369
