ASV «gāzes brīnums» Latviju sevišķi neietekmēs
Didzis Meļķis, 2012. gada 4. jūlijs
Līdz ar ASV kā eksportētāja pieteikšanos pasaules gāzes tirgū paredzamas pamatīgas pārmaiņas, tomēr Latvijā no tā lielas atskaņas nav gaidāmas, vērtē sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) eksporta kompānijas United LNG priekšsēdētājs Stīvens Peins.
«Tikai pirms trim gadiem, 2009. gadā, diskusijas bija par SDG importēšanu, lai papildinātu mūsu dabasgāzes rezerves, jo pastāvēja bažas, ka krājumi varētu izsīkt. Tādēļ tika uzbūvēti SDG importa termināļi – viens uz Teksasas un Luiziānas robežas, citi ir Misisipi, Džordžijā un vēl pāris vietās. Tie tika celti ar domu, ka ASV gāzi importēs, bet tad pēkšņi pēdējā gada laikā mēs kļuvām par lielākajiem gāzes ražotājiem pasaulē, apsteidzot visus, Krieviju ieskaitot. Kas attiecas uz gāzes ražošanu, pasaule tiešām ir mainījusies,» par dramatisko pārmaiņu gāzes tirgū saka S. Peins.
Viņš vērtē, ka ASV «sēž» uz pārāk lielām gāzes rezervēm. Ja tās paturētu sev vien, to amerikāņiem pie pašreizējām vajadzībām pietiktu vismaz diviem gadsimtiem. Paļaujoties uz tehnoloģiju attīstību, loģiska ir pievēršanās gāzes eksportam. «Uz Āziju Amerikas gāzi eksportēt būtu visjēdzīgāk. Fukušimas kodolkatastrofa tur ir radījusi lielu gāzes cenas lēcienu,» saka Peins. Par Latviju viņš saka, ka «Latvija par gāzi pašlaik maksā nedaudz zem deviņiem dolāriem par vienu miljonu britu termālo vienību. Par cauruļvadu gāzi tā ir sapratīga cena, un SDG tiešā veidā arī nevar sacensties ar cauruļvadu gāzi, jo SDG ir dārga sašķidrināšana, transportēšana un regazifikācija.»
«Tomēr beigās cena ir visai līdzīga. Pēc mūsu aplēsēm Amerikas SDG Eiropā varētu maksāt desmit dolārus – kādus 11% vai 12% vairāk par dabasgāzi. Un ja nu kas notiktu ar piegādēm no Krievijas vai arī viņi pēc kādiem gadiem desmit vairs nespētu
apmierināt pieprasījumu un celtu cenas, tad Eiropai ASV gāze varētu izrādīties visai saprātīgs risinājums. Bet pašlaik tas tā ir Āzijā – Indijā, Taizemē, Korejā, Japānā. Tās ir zemes, kur SDG ir nozīmīgs faktors,» paredz S. Peins.
Tāpēc «īstermiņā es neredzu, ka SDG importam no jebkurienes šeit būtu sevišķi liela jēga salīdzinājumā ar to cenu, ko jums tagad piedāvā Krievija. Bet kā es saku – tas ir īstermiņā,» viņš komentē vietējo situāciju.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/razosana/energetika/asv-gazes-brinums-latviju-seviski-neietekmes-374914
