Asociācija atbalsta tiešos norēķinus starp iedzīvotājiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem
LETA
Piektdiena, 2013. gada 1. marts
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija (LNPAA) atbalsta tiešo norēķinu ieviešanu starp iedzīvotājiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem, taču norāda, ka tieši komunālo pakalpojumu sniedzēji to nevēlas, biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja LNPAA valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.
Jau ziņots, ka, lai novērstu problēmas ar negodīgiem māju apsaimniekotājiem, kuri no iedzīvotājiem iekasē maksājumus par siltumu un ūdeni, bet vēlāk par šiem pakalpojumiem nenorēķinās ar pakalpojumu sniedzējiem, tiek rosināts veikt izmaiņas normatīvajos aktos, paredzot, ka iedzīvotāji par komunālajiem pakalpojumiem varētu norēķināties tieši ar to sniedzējiem.
Pārvaldnieks, slēdzot komunālo pakalpojumu līgumu, pēc būtības ir īpašnieku pilnvarota persona, to pārstāvis, skaidroja Beikmanis. Nevis pārvaldnieki, bet tieši komunālo pakalpojumu sniedzēji negrib tiešos norēķinus ar sava pakalpojuma lietotājiem - dzīvokļa īpašniekiem. Patlaban ir situācija, kurā pārvaldniekiem uzspiež iekasēt svešu naudu - komunālos pakalpojumus -, turklāt pārvaldnieks vēl ir vainīgs, ka visi dzīvokļu īpašnieki nemaksā.
«Pieņemsim, ka godprātīgs pārvaldnieks laicīgi tiesājas ar parādnieku, gala rezultātā pat panāk īpašuma atsavināšanu izsolē, kurā visus ieņēmumus savāc hipotēkas turētājs. Tad bieži tālāk seko bijušā īpašnieka pazušana no Latvijas vai privātā maksātnespēja. Šajā gadījumā darbs ir godprātīgi izdarīts, bet rezultāta nav. Kurš vainīgs, kurš maksās šo parādu?» jautā Beikmanis
Asociācijas vadītājs piekrīt, ka pēdējo nedēļu notikumi, kas saistīti ar apsaimniekotājiem «Jauna Vide.lv» un «Namu apsaimniekošana», ir «liels un nesmuks traips, kas krīt pār visu namu pārvaldīšanas nozari». Beikmanis pieļauj, ka šie gadījumi ir saistīti ar negodīgu uzņēmējdarbību, bet pierādījumu šim apgalvojumam viņam nav.
Jautāts, vai asociācija nevarētu izveidot negodprātīgo apsaimniekotāju «melno sarakstu», Beikmanis sacīja, ka LNPAA neveido šādus reģistrus un nevar identificēt potenciāli negodīgu uzņēmēju. LNPAA biedri apvieno spēkus, lai maksimāli sakārtotu šo nozari, atbalstītu māju remontu programmas, palīdzētu pilnveidot normatīvos aktus, nevis analizētu atsevišķus tirgus dalībniekus.
«Ekonomikas ministrijā ir izveidots pārvaldnieku reģistrs. Asociācija atbalsta, ka šis reģistrs ir jāpilnveido. Tas jāpārvērš nevis par pārvaldnieku reģistru, bet par daudzdzīvokļu māju reģistru ar plašu datu bāzi katrai mājai - elektronisku mājas lietu, kur atspoguļotos viss par māju, pārvaldnieku un arī naudas plūsmām, parādiem,» skaidroja Beikmanis.
Jautāts, vai Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) ierosinājums likumdošanā noteikt, ka privātajiem apsaimniekotājiem nepieciešama licencēšana, kā arī jāglabā viena mēneša ieņēmumu apmērs no katras apsaimniekotās mājas, palīdzētu atrisināt problēmu ar negodprātīgiem apsaimniekotājiem, Beikmanis norādīja, ka pēc būtības nav nekādas starpības, vai mājas pārvaldnieks ir biedrība, vai tas ir pašvaldības, valsts vai privāts uzņēmums.
«Likums ir viens, tātad, lai nesanāktu tirgus kropļošana, pārvaldīšanas noteikumiem ir jābūt vienādiem. Pārvaldīšanas tirgū lielākā daļa ir tieši pašvaldību uzņēmumi, privāto SIA, AS un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību licencēšana neko nedos, turklāt papildus prasību izvirzīšana atsevišķai tirgus dalībnieku grupai ir negodīgi,» uzskata Beikmanis.
Par viena mēneša ieņēmumu glabāšanu depozītā Beikmanis norādīja, ka nav īsti skaidrs, par kuriem pakalpojumiem iet runa un kurš veidos rezerves fondu.
Asociācijas vadītājs nosauca aptuvenus viena mēneša vidējas mājas ieņēmumus: janvāra siltumenerģija - 4000 latu, ūdens - 300 latu, atkritumi - 150 latu, mājas kopīpašuma uzturēšana (uzkopšana, sīkie remonti) - 180 latu, īpašnieku veidotais uzkrājumu fonds - 250 latu un visbeidzot atlīdzība pārvaldniekam - 200 latu.
«Ja ir doma, ka depozīts jāuzkrāj par visiem komunāliem pakalpojumiem un to jānodrošina pārvaldniekam, tad sanāks, ka pārvaldniekam šis nams «jāpārvalda» bez algas, nodokļiem, materiāliem, mehānismiem, izejvielām divus gadus. Ja šis depozīts jāuzkrāj īpašniekiem, tad pusotru,» skaidroja Beikmanis.
Asociācijas vadītājs uzsvēra, ka pārvaldnieks nav komunālo pakalpojumu lietotājs, jo tam mājā nekas nepieder un nav nepieciešami komunālie pakalpojumi. Pārvaldnieks ir starpnieks, un, ja par saņemtiem komunāliem pakalpojumiem ir tiesiski atzīts neatgūstams kaimiņu parāds, tad tas nav jāmaksā ne kaimiņiem, ne pārvaldniekam. Katram tirgus dalībniekam ir jāuzņemas sava riska daļa, bet ir spēki, kam tas nav izdevīgi, sacīja Beikmanis.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā saasinājās vairāku Rīgas dzīvojamo ēku iedzīvotāju konflikts ar apsaimniekošanas uzņēmumiem SIA «Jauna Vide.lv» un AS «Namu apsaimniekošana». Apsaimniekotāji vainoja iedzīvotājus, ka tie nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem. Savukārt iedzīvotāji apgalvo, ka apsaimniekotāji piesavinās samaksāto naudu un nenorēķinās ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Viestura prospekta 75 un Dzirnavu ielas 18 iedzīvotāji vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar iesniegumiem pret apsaimniekošanas uzņēmumiem.
LNPAA nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomā darbojas kopš 1999.gada un savās rindās apvieno 34 namu apsaimniekošanas uzņēmumus no visiem Latvijas reģioniem un četras fiziskās personas, teikts asociācijas mājaslapā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/asociacija-atbalsta-tiesos-norekinus-starp-iedzivotajiem-un-komunalo-pakalpojumu-sniedzejiem/556192
