Ārzemes mums palīdzēs
Romāns Golubevs 04.2007
Īsumā apkopojot aprīļa sākumā Skonto halle notikušo izstādi „Nekustamais īpašums. Pavasaris 2007”, prātā neviļus ataust frāze „Ārzemes mums palīdzēs”. Tiesa gan, ne ar neatmaksājamām finansēm, bet ar nekustamā īpašuma objektiem, kuros spekulatīvajos darījumos iemanījušies Latvijas iedzīvotāji var ieguldīt nopelnītos līdzekļus.
Šādu iespēju šoreiz piedāvāja vairāk nekā 35 kompānijas, pie tam, pēc šī raksta autora aprēķiniem, 22 no tām piedāvāja apartamentus Bulgārijā.
Ciemiņi no visas pasaules
Pagājusī izstāde pārspēja visus iepriekšējos ārzemju nekustamo īpašumu tirgojošo kompāniju skaita rekordus. Ar ko tas saistīts? Atbilde ir viena – viņu prece ir pieprasīta. Krietni vairāk variantu sniedz un pārdomas raisa cits jautājums – kāpēc Latvijas iedzīvotāji iegulda līdzekļus ārzemēs? Saskaņā ar Eiropas pēdējo gadu statistiku Latvija ir kļuvusi par vienu no Vecās Pasaules līderi cenu kāpuma ziņā. Izstādē gadījās dzirdēt divus viedokļus – vispārējus pēc būtības, bet atšķirīgus pēc pieejas. Pirmais, tā teikt, no skeptiķu nometnes – savam tirgum mūsu pilsoņi vairs neuzticoties un tādēļ met acis uz ārzemēm. Otrais viedoklis bija optimistiskāks - cilvēkiem sakrājies daudz naudas un kādēļ gan to neieguldīt tur, kur tas ir izdevīgāk?
No savas puses gribētos atzīmēt vēl kādu nozīmīgu psiholoģisko momentu - uz Latvijas tipālo dzīvokļu cenu fona daudzas Eiropas jaunceltnes šķiet lētākas.
Bulgārija. Īpašums šajā Balkānu valstī panākumus gūstošam Latvijas iedzīvotājam jau kļūst par labo toni. Sak’, man ir apartamenti, bet tev? Izstādē „Nekustamais īpašums. Pavasaris 2007” bija pārstāvēts praktiski viss Bulgārijas mājokļu spektrs: jaunceltnes jūras piekrastē, kalnu kūrortos un lielajās pilsētās, ieskaitot galvaspilsētu Sofiju. Cenas – sākot ar 650-700 eiro kvadrātmetrā. Tiesa, ir skaidri jāapzinās, ka par šādu naudu nopirkt dzīvokli jūras piekrastes pirmajā līnijā diez vai izdosies. Viens no izstādes dalībniekiem ieskicēja šādu ainu: „Gatavi apartamenti ar balto apdari jaunceltnēs jūras piekrastē izmaksās 1000 līdz 1650 eiro kvadrātmetrā. Lai gan vēl rudens beigās varēja nopirkt ļoti pieklājīgu dzīvokli arī par 800-900 eiro kvadrātmetrā. Piekrastes otrajā līnijā dzīvojamās platības kvadrātmetrs maksās par 150-200 eiro lētāk. Tajā pat laikā starpība starp otrās un trešās līnijas objektiem ir minimāla.”
Vienīgais ieteikums – pieredzējušie Latvijas mākleri pircējiem iesaka kārtīgi izpētīt savus nākamos pirkumus. Ne visi Bulgārijas mājokļi nesīs superpeļņu. Diezgan daudz objektu tiek piedāvāti tālu no jūras un bez pienācīgas infrastruktūras. Turklāt skeptiķi min arī šādu argumentu: daži britu investori jau sāk izņemt no Bulgārijas savu naudu un meklēt tai citu pielietojumu, kas nestu lielāku peļņu.
Spānija. Otrais masveidības ziņā plašākais ārzemju nekustamo īpašumu virziens izstādē bija Pireneju pussala, kuru pārstāvēja 6 kompānijas. „Villas un apartamentus Spānijā eiropieši lielāko tiesu pērk dzīvošanai un nevis, lai spekulētu. Neraugoties uz to, šis tirgus tomēr uzrāda 10-15% gada palielinājumu”, - paskaidroja kompānijas „Masa International Latvia” pārstāvis Oļegs Smols. Pēc viņa vārdiem dārgie apartamenti Vidusjūras piekrastē var izmaksāt 3000-3500 eiro kvadrātmetrā, taču vidējais rādītājs normālās vietās ir 1500-2000 eiro kvadrātmetrā. Pie tam, viņa pārstāvētā kompānija būvē un pārdod dzīvokļus mājās, kas atrodas vairākus desmitus kilometru attālumā no jūras. Šādos apstākļos par galveno vērtību kļūst cena. Šeit runa ir jau par 700-800 eiro kvadrātmetrā. „Celtņu kvalitāte būs praktiski vienāda” – apgalvoja mūsu sarunu biedrs. – Cenu atšķirības nosaka atšķirīgās zemes cenas”.
Un uz kādu darījumu skaitu ar Latvijas pircējiem cer jūsu firma? – pavaicājam mēs Oļegam Smolam.
„Ja Lielbritānijā, kur dzīvo aptuveni 60 miljoni iedzīvotāju, mēs ik gadu pārdodam 400 objektus, tad Latvijas rādītāju, ņemot vērā tās iedzīvotāju skaitu, varat aprēķināt paši”, - viņš sacīja.
Nebijām slinki un parēķinājām. Iznāca, ka gadā 15 Latvijā pārdoti objekti tiks uzskatīts par izcili labu rezultātu.
Turcija. Šī valsts, kas kļuvusi par vispopulārāko Latvijas iedzīvotāju vasaras atpūtas vietu, cenšas pievērst sev uzmanību arī kā reģions investīciju ieguldīšanai nekustamajos īpašumos. „Turcijas tirgus attīstās”, - stāsta kompānijas „Turkeyhome” direktore Jeļena Safonova. Viņa prezentēja jaunbūves Alanijā – vienā no šīs pie Eiropas Savienības durvīm neatlaidīgi klauvējošās musulmaņu valsts kūrortiem, kas šobrīd vētraini attīstās. Apartamenti ar pilnu apdari Alanijā tiek pārdoti par 600-800 eiro kvadrātmetrā. Vecais dzīvojamais fonds – 500 eiro robežās. „Šādi nekustamie īpašumi ir pa kabatai daudziem Latvijas iedzīvotājiem”, - uzskata Jeļena Safonova.
{bilde_2}ASV un AAE. Pieejamību kā devīzi varēja izmantot praktiski visu izstādē eksponēto ārzemju nekustamo īpašumu pārdevēji. Tā ASV pilsētā projektā „The Blue Rose”, kas tika atzīts par 2006. gada labāko jaunceltni, apartamenti ar platību 65 kvadrātmetri, tika piedāvāti par 149 900 dolāriem, jeb 2306 dolāriem kvadrātmetrā (1245 Ls/m2). Kompānija „Forent”, kas pārdeva šo objektu, izstādē prezentēja arī mājokļus ekspluatācijā nodotajā kompleksā „PARK CENTRAL” (Floridā) un ekskluzīvajā projektā „Trump Hollywood”, kura viens no pasūtītajiem ir slavenais Donalds Tramps. Tiesa, pēdējā no minētajiem projektiem cenas ir ievērojami augstākas par mūsu vidējiem rādītājiem.
„Nekustamā īpašuma iegādes process Floridā un arī ASV kopumā ir visai vienkāršs. Ārzemnieki to var iegādāties gan maksājot skaidrā naudā, gan arī noformējot bankas kredītu. Ja hipotēkas aizņēmums ir ap 80% no objekta vērtības, tad pircējam jānorāda pirmās iemaksas avots un jāpierāda sava maksātspēja. Bet, ja aizdevuma daļa samazinās līdz 70% no objekta vērtības, var iztikt arī bez uzziņas par ienākumiem. Tradicionālais nomaksas termiņš ir 15-30 gadi”, - par dažām nekustamo īpašumu darījumu īpatnībām ASV pastāstīja kompānijas „Forent” pārstāvji. Viņi arī piedāvāja izstādes „Nekustamais īpašums. Pavasaris 2007” apmeklētājiem mājokļus vienā no Dubajas debesskrāpjiem (apartamentus citās Apvienoto Arābu Emirātu augstceltnēs pārdeva vēl viena firma). Cena – 1770 dolāri kvadrātmetrā.
Kipra. Šī sala šodien ir sadalīta divās daļās: grieķu (salas dienvidu daļa) un turku okupētajā (ziemeļu) daļā. Izstādē bija pārstāvētas salas abas daļas. No sarunām ar pārdevējiem šī raksta autors izdarīja secinājumu, ka investīciju ziņā perspektīvāka ir salas ziemeļu daļa. Lieta tā, ka grieķu daļā labu apartamentu cena pirmajā piekrastes līnijā ir 3000-4000 eiro kvadrātmetrā, bet otrā līnija - par 30-40% lētāka. Tirgus attīstās, bet ne septiņjūdžu soļiem. Savukārt ziemeļu (turku) daļā dzīvojamās platības kvadrātmetrs jaunā projektā, ar kura realizāciju nodarbojas britu investors, tika piedāvāts vidēji par 700-750 eiro kvadrātmetrā. „Kipras ziemeļu daļas tirgus ir tikko izkustējies no starta pozīcijas. Nesen tika izmainīta vietējā likumdošana – nekustamā īpašuma objektus tagad atļauts pirkt arī ārzemniekiem”, - šādu ievērojamu cenu starpību paskaidroja kompānijas „Investment & Consulting” pārstāve Rita Pranča.
Tiesa, ārzemnieks Ziemeļu Kipras daļā drīkst iegādāties tikai vienu nekustamā īpašuma objektu – vai nu zemesgabalu ne lielāku par 1250 kvadrātmetriem, vai dzīvokli. Tajā pat laikā nodoklis, pārdodot pirmo objektu, ir 0%. Vienīgais pikantais moments darījumos ar Kipru turku daļā ir tas, ka Kipras grieķu daļas apmeklējums ārzemju pircējam, kas ieguldījis naudu salas ziemeļu daļā, var beigties ar apcietinājumu. Taču Rita Pranča apgalvo, ka īpaši nav par ko baidīties: „Kipras ziemeļu daļā pastāv trīs zemes nekustamā īpašuma veidi: viena pieder ārzemniekiem, otra – salā dzimušajiem grieķiem, kas tika atdota kā kompensācija tiem turkiem, kas bija spiesti pamest salas dienvidu daļu, un trešā – zeme, kuru izmanto okupācijas dalībnieki”. Riska zona ir darījumi ar pēdējo. Savukārt komplekss, kuru reklamēja „Investment & Consulting”, tiek celts uz kompensāciju zemes. „Šeit nekādu problēmu nevar būt”, - kategoriski apgalvoja Rita Pranča. Viņa, starp citu, piedāvāja nekustamos īpašumus arī Sardīnijas salā (Itālija). Dzīvokļi 3-5 km attālumā no jūras šeit maksā 1600-1800 eiro kvadrātmetrā.
Grieķija. Latvijas kinoteātros pašreiz tiek demonstrēta filma par 300 spartiešiem, kas spēja pie Termopīlu aizas aizturēt daudzkārt lielāko persiešu karaspēku. Kompānija „Pommel Holding Inc.” Latvijas pircējiem piedāvāja gruntsgabalus, kas atrodas pavisam netālu no vēsturiskās kaujas vietas. Šejienes piekraste nesen saņēma apbūvei piemērotas zemes statusu. Zemesgabali krasta pirmajā līnijā pašlaik tiek tirgoti par 500 eiro kvadrātmetrā. Un tas nav daudz, ņemot vērā, ka atsevišķos Grieķijas jūras piekrastes rajonos zeme pie jūras maksā daudzus tūkstošus eiro. „Šoziem mēs pārdevām divus zemesgabalus, un, spriežot pēc izstādes apmeklētāju intereses, tas ir tikai sākums”, - bija optimistiski noskaņota kompānijas „Pommel Holdings Inc.” menedžere Marina Ribko.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
