Arno Marnica versija – stagnācija nebūs ilga
Romāns Golubevs 05.2007
Lai gan Latvijas lielākās mākleru kompānijas runā tikai par cenu stabilizāciju, tomēr saskaņā ar Arno Marnica – praktizējoša māklera un nelielas kompānijas „Mainhouse” īpašnieka - novērojumiem, dzīvokļu, kas atrodas galvaspilsētas mikrorajonos, pārdevēju apetīte jau ir atgriezusies janvāra līmenī. Pēc viņa domām pašreizējais stagnācijas periods var turpināties līdz nākošā gada pavasarim. Pēc tam tirgus atkal kāps augšup.
Savas prognozes Latvijas plašsaziņas līdzekļos regulāri klāsta lielo un pazīstamo mākleru struktūru pārstāvju. Kompāniju „Mainhouse” pie tādām pieskaitīt nevar – bez Arno tajā strādā vēl divi darbinieki. Neraugoties uz to, katalogs „m2” uzskatīja, ka būtu interesantu parunāties par tirgus situāciju ar cilvēku, kurš, tā teikt, atrodas notikumu centrā.
„Es vairāk specializējos uz galvaspilsētas centru, izņemot Vecrīgu. Tad, lūk, krasa darījumu skaita samazināšanās šajā sektorā ir vērojama jau kopš gada sākuma. Pie tam, ja var spriest pēc pircēju intereses par atsevišķiem rajoniem, piemēram, Kluso centru, tad var runāt par stagnācijas pazīmju parādīšanos. Kaut kas vēl notiek nomalēs, taču galvenokārt tikai platības ziņā mazo dzīvokļu sektorā”, - par saviem novērojumiem stāsta Marnica kungs. Iespējams, tas saistīts ar cenu, jo, ja Klusajā centrā dzīvokļi tiek piedāvāti par 3500 – 4200 eiro kvadrātmetrā, tad tajā pat Lāčplēša vai Tērbatas ielā bez īpašām problēmām var atrast pieņemamu variantu arī par 3000 eiro kvadrātmetrā.
Tiesa, pašreiz situācija kļūst aizvien komplicētāka. Tajā pat Klusajā centrā ir vērojama ļoti plaša cenu izkliede, kas neļauj runāt par to precīzu klasificēšanu. Negatīvo parādību pastiprina arī fakts, ka aizvien vairāk pieaug starpība starp dzīvokļu novērtējumu un cenu, kas tiek pieprasīta par to pašu dzīvokli. Tas visspilgtāk izpaužas tā saucamajā Tālajā centrā, tas ir, aiz Matīsa ielas. Daudzus sekundāros objektus, kuru saimnieki prasa 3000 eiro par kvadrātmetru, novērtētāji atsakās novērtēt tik dārgi. Mūsu sarunas biedrs kā piemēru minēja konkrētu gadījumu. Saimnieks piedāvā pārdot vienistabas dzīvokli, par kuru pieprasīja minimums 105 000 eiro. Arno atteicās, uzskatot daudz saprātīgāku tirgus cenu 80 000 – 85 000 eiro. Viņa secinājumus apstiprināja arī dzīvokļa novērtējums. Galu galā dzīvokļa īpašnieks, nepiekritis kaut nedaudz iegrožot savu finanšu apetīti, mēģina dzīvokli pārdot pats. „Pēc maniem novērojumiem mikrorajonos piedāvājuma cena dzīvokļiem sērijveida mājās ir kritusies. Tā pieauga februārī un martā, bet tagad ir atgriezusies janvāra līmenī. Tajā pat laikā pašā centrā pārdevēji joprojām turas. Taču tuvojas vasara – gada periods ar viszemāko darījumu aktivitāti. Un arī rudens nav tālu. „Lūk, tad arī – uzskata Marnics – pārdevējiem, iespējams arī nāksies padoties.” Tomēr jelkādu katastrofālu tirgus gāšanos – pat par – 15 vai 20% - viņš negaida.
Pēc Marnica versijas pašreizējais stagnācijas periods varētu ilgt līdz 2008. gada pavasarim, pēc kā tirgus sāks mosties. Likmi viņš pirmkārt liek uz reģionālajiem centriem, kuros tuvāko trīs gadu laikā prognozē cenu celšanos līdz 2000 eiro par kvadrātmetru. Loģiski, ka nekustamiem īpašumiem Rīgā būs jābūt par 25-30% dārgākiem. Savu pārliecību par cenu celšanos Arno saista ar Latvijas iedzīvotāju ienākumu palielināšanos. Šodien vidusslānis mājokļu cenas uztver kā sev grūti aizsniedzamas, taču, sajūtot savu algu paaugstināšanos, pierod pie tām un, mainot attieksmes psiholoģiju, atkal sāk pirkt.
Interesanti, ka iespējamā stagnācija „Mainhouse” īpašnieku nebaida. Viņš cer, ka tā ļaus attīrīt tirgu no liekajiem spēlētājiem, „Pārāk daudz cilvēku nodarbojas ne ar savu lietu. Viņiem tirgū nav jābūt. Nevajag lielu prātu, lai nopirktu, paturētu un pārdotu, vai paņemt 500 eiro par saviem pakalpojumiem un aprobežoties ar sludinājumu izvietošanu internetā un klientu un pārdevēju tikšanos organizēšanu. Tagad, kad jau būs nepieciešams analizēt situāciju, apsvērt riskus un reaģēt uz svārstībām, paliks tikai tie, kas spēs pierādīt savu profesionalitāti\", - ir pārliecināts Arno Marnics.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
