Arhitekts: Ēku siltināšana tiek veikta nepārdomāti, neievērojot energoefektīvas būvniecības principus
Patlaban notiekošā ēku siltināšana bieži vien tiek veikta nepārdomāti un nekvalitatīvi, neievērojot energoefektīvas būvniecības principus, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Latvijā pirmās pasīvās mājas autors, arhitektu biroja "Krauklis Grende" arhitekts Ervins Krauklis. "Baidos, ka pēc pāris gadiem daļu no patlaban renovētajām ēkām nāksies renovēt vēlreiz, un tas izmaksās krietni dārgāk nekā jau tagad veikta kvalitatīva ēku renovācija ar pasīvās ēkas komponentiem," uzskata Krauklis. Viņš uzskata, ka tas ir vīzijas jautājums, kāda Latvijā būs nākotnes būvniecība. "Vai mēs vienkārši sildīsim ekonomiku ar būvmateriālu apgrozības palīdzību, bieži vien radot būvmateriālu noliktavas ēku izskatā, vai arī būvēsim gudri un energoefektīvi. Energoefektīvu ēku būvniecība būs pieprasīta arī citur pasaulē, un tādējādi šo ēku būvēšanas prasmes un zināšanas var kļūt arī par Latvijas eksporta preci," skaidroja Krauklis.
Arhitekts uzskata, ka tagad būtu svarīgi nemākulīgi neiztērēt lielu daļu no līdzekļiem, kuri pieejami ēku siltināšanai un renovācijai. Būtu jāmēģina paspēt šo sistēmu sakārtot, rūpīgāk izstrādāt projektus, piemēram, sērijveida ēkām izstrādāt labus tipveida projektus, kuriem piešķirt finansējumu. Krauklis uzskata, ka arī pieteikšanos ēku renovācijas konkursiem Ekonomikas ministrijas programmā varētu padarīt ērtu un vienkāršu - tipveida projekts un pieteikuma forma varētu būt pieejama aizpildīšanai internetā, katriem jauniem 20 projektu īstenotājiem var rīkot apmācību semināru, kurā izskaidrot, kā un ko labāk darīt. "Nedomāju, ka Eiropas Savienības aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ietvaros piešķirtie 44,37 miljoni latu ir jāiztērē tieši šādā veidā, kā tas tiek darīts tagad. Uzskatu, ka vismaz daļu no šīs naudas varētu novirzīt zema enerģijas patēriņa ēku būvniecības nacionālās programmas pilotprojektiem," uzsvēra Krauklis.
Viņš skaidroja, ka enerģijas taupīšana ir tikai viena no pasīvās ēkas komponentēm. Pasīvā ēka vēl ietver arī dažādus citus pozitīvus blakus efektus, kādu trūkst parastā dzīvojamā ēkā. Viens no tiem ir efektīva ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanas sistēmu.
Ēku renovācijās, kas patlaban Latvijā tiek veiktas, šī problēma pārsvarā netiek risināta, sacīja Krauklis. "Renovācijas tiek veiktas diezgan vienkāršoti - ieliek pietiekami blīvus logus, nosiltina fasādes, bet par ventilāciju nepadomā, uzskatot, ka to nodrošinās ēkas iedzīvotāji, virinot logus. Dabā tā nenotiek, un cilvēki dzīvo diezgan sliktā gaisā ar paaugstinātu mitrumu, kas ir kaitīgs ne tikai veselībai, bet arī pašai ēkai. Turklāt ir gadījumi, kad sabiedriskajās ēkās, piemēram, skolās vai bērnudārzos, pēc siltināšanas rēķins par apkuri īpaši nemainās, jo cilvēki tur vaļā logus un siltuma patēriņš pieaug," skaidroja Krauklis.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=08.10.2010
