«Arco Real Estate»: Nerezidenti uzturēšanās atļauju iegūšanai nekustamajos īpašumos investējuši 265 miljonus
LETA
Pirmdiena, 2013. gada 11. februāris
Investīciju apjoms, kuras ārvalstnieki ieguldījuši Latvijas ekonomikā ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju, 2013.gada janvāra beigās pārsniedza 336 miljonus latu, no tiem ieguldījumi nekustamajos īpašumos pārsniedza 265 miljonus latu, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja nekustamā īpašuma kompānijas «Arco Real Estate» Starptautiskās nodaļas vadītāja Oļesja Bogodistaja.
Laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2013.gada janvāra beigām uzturēšanās atļaujas saņemšanai bija iesniegti pavisam 2308 iesniegumi (127 iesniegumi 2010.gadā, 836 - 2011.gadā, 1225 iesniegumi 2012.gadā un 120 iesniegumi 2013.gadā), no kuriem 1855 iesniegumi bija iesniegti, pamatojoties uz iesniedzējam piederošo nekustamo īpašumu.
Bogodistaja informēja, ka, pamatojoties uz to īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu, uzturēšanās atļauju var saņemt investors, tā laulātais draugs vai laulātā draudzene, kā arī viņu nepilngadīgie bērni. Pavisam iesniegumus uzturēšanās atļaujas saņemšanai bija iesnieguši 5438 cilvēki (4383 cilvēki - pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu), no kuriem uzturēšanās atļauja tika izsniegta 5080 cilvēkiem, tostarp 3098 cilvēkiem - pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu.
Kopējais investīciju apjoms nekustamajos īpašumos veidoja 265 863 010 latus salīdzinājumā ar kopējo investīciju apjomu, kas veido 336 715 595 latus. Uzturēšanās atļaujas iegūšanas nolūkā 58 614 543 lati ir tikuši iemaksāti Latvijas banku subordinētajā kapitālā. Vēl 12 238 042 latus investori ir ieguldījuši Latvijas kapitālsabiedrībās.
Bogodistaja skaidroja, ka nerezidentu pieaugošajai interesei par komerciāla rakstura īpašumiem Latvijā galvenie iemesli ir politiska nestabilitāte savās mītnes zemēs, vēlme saņemt uzturēšanas atļaujas un legalizēt savus ienākumus Eiropas valstī, droša dzīves vieta ģimenei Eiropas valstī, ar izglītības un saziņas iespējām krievu valodā, kā arī vēlme saglabāt kapitālu uz finanšu nestabilitātes un pasaules ekonomikas krīzes iespējamības fona.
«Visbiežāk lēmums par nekustamā īpašuma iegādi ir labi apsvērts un pārdomāts, jo pēc iepazīšanās ar nekustamā īpašuma iegādes piedāvājumiem un priekšrocībām dažādās valstīs tiek konstatēts, ka Latvijā viennozīmīgi tiek nodrošināta virkne priekšrocību,» sacīja Bogodistaja.
Iegādājoties dzīvokli ar tālāko mērķi iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, vispieprasītākie ir dzīvokļi pirmskara namos Rīgas centrā vai arī jaunbūvēs dažādos rajonos ar platību no 60 līdz 100 kvadrātmetriem, retāk tiek meklētas mājas ar zemes gabalu. Visbiežāk pircēji vēlas iegādāties gatavu izremontētu īpašumu, vēlams, arī mēbelētu, skaidroja Bogodistaja.
Vispopulārākais budžets ieguldījumam nekustamajā īpašumā ar tālāku uzturēšanās atļaujas iegūšanu ir 150 000 līdz 220 000 eiro (105 000 līdz 154 000 latu). Nedaudz mazāk, taču arī pietiekami populārs ir ieguldījums 220 000 līdz 300 000 eiro (154 000 līdz 210 000 latu) apmērā. Iegādājoties īpašumu diapazonā no 300 000 līdz 600 000 eiro (210 000 līdz 420 000 lati), lielākoties vairāki pircēji pērk īpašumu kopīgi un darbojas kā līdzieguldītāji. Bieži vien tie ir ģimenes locekļi ar pilngadīgiem bērniem, skaidroja speciāliste.
«Tirgū ir vērojams arī komercobjektu pieprasījums, starp kuriem jāmin rekonstruējamas vēsturiskās ēkas Rīgas centrā ar mērķi tās renovēt un tālāk izīrēt vai pārdot dzīvokļus. Pieprasītas ir arī tirdzniecības un restorānu telpas vietās ar augstu apmeklētāju plūsmu. Pieredzējuši investori, novērtējot šī segmenta ienesīgumu, meklē izdevīgus piedāvājumus,» sacīja Bogodistaja.
Viņa piebilda, ka Latvija piedāvā plašu labvēlīgu nosacījumu spektru biznesa darbības veikšanai. Pirmkārt, valsts izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums - Eiropas tirdzniecības ceļu krustojumā, kur veiksmīgi tiek izmantotas ostas ar mērķi saņemt peļņu no eksporta-importa operācijām. Ārzemnieki investē līdzekļus dažādās Latvijas nozarēs, dodot priekšroku finanšu operācijām, pārtikas ražošanai, viesnīcas biznesam un pakalpojumu jomai.
2013.gada sākumā to valstu skaits, kuru pilsoņus ir ieinteresējusi iespēja iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, sasniedza 40. Starp tiem ir tādu valstu kā Dominikānas Republika, Filipīnas, Vjetnama, Nigērija, Serbija, Afganistāna, Irāna, Dagestāna, ASV, Ķīna, Libāna, Ēģipte, Šrilanka, Irāna, Austrālija, Koreja pārstāvji.
No 2010.gada 1.jūlija uzturēšanās atļauju saņemšanai iegādāto īpašumu vispopulārākās atrašanās vietas bijušas Rīga (862) un Jūrmala (552). Populāra ir bijusi arī Babīte (53), Ozolnieki (50), Mārupe (28), Cēsis (25), Saulkrasti (21), Amata (17), Garkalne (17), Ādaži (10), Carnikava (8), Iecava (7), Amatas novads (6), Madona (5) un citas vietas.
Iesniegumi uzturēšanās atļaujas iegūšanai šajā pašā periodā ir saņemti no Krievijas (3760), Ukrainas (446), Kazahstānas (298), Uzbekistānas (171), Ķīnas (136), Baltkrievijas (129), Azerbaidžānas (57), Izraēlas (24), ASV (23), Kirgizstānas (21), Gruzijas (16) un citu valstu pilsoņiem.
No 2010.gada 1.jūlija uzturēšanās atļauju Latvijā līdz pieciem gadiem (ar pagarināšanas iespēju), pamatojoties uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu, var iegūt, iegādājoties īpašumu Rīgā vai Rīgas rajonā par cenu, kas nav zemāka par 100 000 latu (142 888 eiro), bet republikas nozīmes pilsētās – par cenu, kas nav zemāka par 50 000 latu (71 144 eiro).
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/arco-real-estate-nerezidenti-uzturesanas-atlauju-iegusanai-nekustamajos-ipasumos-investejusi-265-miljonus/553418
