Ar bankām uz līdztiesīgu noteikumu pamata
Ar bankām uz līdztiesīgu noteikumu pamata
Romāns Golubevs
11.01.2010
Sabiedrisko organizāciju skaits, kas noteikušas, ka to uzdevums ir sniegt palīdzību hipotekārā kredīta ņēmējiem, ir palielinājies par vēl vienu. 29. novembrī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā tika fiksēta jauna organizācija „Kredītņēmēju un līzinga ņēmēju tiesību aizstāvības biedrība „Atmoda””.
Tās vadītājs Sergejs Špaks kataloga „Kvadrātmetrs” paskaidroja, ka sabiedriskā organizācija „Atmoda” ne tikai aizstāvēs klientus pret kreditoru pretenzijām, bet arī centīsies panākt, lai baņķieri runātu ar kredītņēmējiem kā līdzīgs ar līdzīgu, nevis tikai no savām spēka pozīcijām.
Kredītņēmēju skaits, kuriem ir grūti pildīt kredītsaistības, kļūst aizvien lielāks. Oficiālā statistika liecina, ka tādu jau ir vairāk nekā 15%. Ņemot vērā, ka hipotekāro kredītu mūsu valstī ir paņēmušas turpat 200 000 mājsaimniecību, var noteikt, ka aptuveni 30 000 no tām ievērojami kavē parāda maksājumus. Viena otra ir pat pārstājusi to atmaksāt. Tā kā finansiālā stāvokļa uzlabošanās Latvijā pagaidām nav vērojama, šādiem kredītņēmējiem ir jāzaudē nekustamais īpašums, – to paņem banka, kas ir izsniegusi kredītu, jo hipotēkas aizdevumu līgumi pārsvarā ir vienpusēji izdevīgi kredīta devējam.
Latvijā pakalpojumus kredīta ņēmējiem, kas ir nonākuši grūtā situācijā, sniedz vairākas organizācijas. Tādas ir, piemēram, Latvijas Kredītņēmēju asociācija un Maksātnespējas konsultāciju centrs. Tām ir pievienojusies vēl viena. Kādi ir tās mērķi un ar ko tā atšķirsies no jau esošajām organizācijām? Kataloga „Kvadrātmetrs” žurnālists vērsās pie Kredītņēmēju un līzinga ņēmēju tiesību aizstāvības biedrības „Atmoda” valdes priekšsēdētāja Sergeja Špaka.
Sergejs Špaks: „Mūsu mērķis ir ļoti skaidrs. Tas norādīts organizācijas nosaukumā: kredītņēmēju un līzingu noformējušo cilvēku tiesiskā aizsardzība. Palīdzēsim tiem, kuri ekonomiskās krīzes dēļ ir nonākuši sarežģītā situācijā, tiem, kuri nespēj patstāvīgi tikt galā ar sava hipotekārā aizdevuma problēmām. Lielākā daļa kredītņēmēju pat nezina savas tiesības un nav pietiekami izglītoti finanšu jautājumos. Tas bankām dod iespēju manipulēt ar klientiem, izvirzot viņiem dažādas nelikumīgas prasības. Mūsu biedrība piedāvā kredītņēmējiem vispusīgu juridisku palīdzību, kas ļaus viņiem nodrošināties pret bankas patvaļu. Ir nepieciešama aktīva likuma normu, aizņēmuma un ķīlas līguma noslēgšanas un mainīšanas tiesību skaidrošanas kampaņa.
Dzīve rāda, ka, ja cilvēks neko nedara, banka, kas atrodas aktīvā pozīcijā, panāks savu un piespiedīs viņu dancot pēc savas stabules. Šādā situācijā cilvēks, būdams notramdīts un ne īpaši zinošs jurisprudences smalkumos, nezina un nesaredz savas iespējas. Mūsu biedrības uzdevums ir „atvērt cilvēkiem acis” un parādīt esošās iespējas. Protams, neviens negrasās „nospiest uz ceļiem” banku, kas izsniegusi kredītu vai noformējusi līzingu. Banka ir jāpārliecina, ka pret klientu jāizturas ar cieņu un jāievēro klienta piedāvājumi. Pieņemsim, ka ikmēneša maksājuma summa ir 500 latu, bet cilvēks var maksāt 100. Bankai jāpiekrīt šim maksājumam, nevis jārīkojas, kā to dara mūsu finanšu iestādes, kas piespiež parādniekus pārslēgt līgumus un pieņemt daudz sliktākus noteikumus. Bankām ir jāatzīst arī savas kļūdas, kuras tās ir pieļāvušas nekustamo īpašumu tirgus cenu burbuļa periodā.
Man pašam savulaik ir gadījies nonākt sarežģītā situācijā. Tomēr strīdā ar banku mēģinājumu un kļūdu ceļā izdevās atrast sev izdevīgu risinājumu. Jebkurām bankas darbībām, kas pasliktina jūsu kreditēšanas nosacījumus, var atrast pretdarbību. Minēšu situāciju, ar kuru ir saskāries mūsu tagadējais klients, kas ir nopircis dzīvokli, izmantojot hipotekāro aizdevumu. Pašreizējā viņa nekustamā īpašuma vērtība ir 50 000 eiro. Nav atmaksāti 10 000 eiro. Maksājumi ir veikti kārtīgi un savlaikus, taču pirms vairākiem gadiem viņš piekrita būt par galvotāju radiniekam, kas pirka dzīvokli. Radiniekam veidojās problēmas, un banka, ilgi nedomājot, sāka „presēt” galvotāju, pieprasot: „Dod šurp naudu!”. Bankai bija izdevīgi, ja mūsu klients nespētu „pavilkt” maksājumus, jo viņa dzīvokļa ātrās realizācijas cena ir 35 000 eiro. Cilvēks, lai pasargātu savu nekustamo īpašumu, mēģināja to noformēt sievastēvam. Tad par īpašnieku kļūtu pensionārs, bet maksātājs būtu iepriekšējais. Banka šādu risinājumu neatļāva, aizbildinoties, ka ikmēneša maksājuma summa pārsniedz 35% no pensionāra oficiālajiem ienākumiem. Cilvēki nonāca zem Damokla zobena un neko nevarēja izdarīt. Viņi vērsās pie mums, un mēs izstrādājām tiesiskās aizsardzības mehānismu, kas ļaus viņiem aizsargāt spēkā esošo likumu ietvaros viņu mājokli tuvāko divu triju gadu laikā. Šajā ceļā ir jāpārvar trīs posmi, no kuriem pirmais jau ir pabeigts.”
m2: „Cik izmaksā šāda tiesiskā aizsardzība?”
Sergejs Špaks: „Dažādi. Atkarībā no valsts nodevām, dzīvokļiem sērijveida mājokļos tie ir aptuveni 500-700 latu. Tas ir lētāk nekā privātais bankrots. Turklāt bankrota gadījumā vienalga nāksies šķirties no nekustamā īpašuma, bet grūtā situācijā nonākušiem cilvēkiem, kas ir ņēmuši aizdevumu, lai vienīgā dzīvokļa, kurā viņi dzīvo, iegādei, tas nepavisam nav labākais risinājums. Mēs paredzam izveidot barjeru, kas būtu divus līdz piecus gadus, un tas neļautu bankai atņemt mājokli. Tikai jāņem vērā, ka, beidzoties šim termiņam, cilvēkiem būs jāmēģina atjaunot savu finanšu stāvokli, lai nezaudētu nekustamo īpašumu.
Atkārtošu vēlreiz: mēs izveidojam tiesisku barjeru pret agresīvām banku darbībām. Brīdī, kad parādās šāda barjera, cilvēkam ir iespēja uzkrāt līdzekļus, atjaunot savu finanšu stāvokli un jau pēc tam sarunāties ar banku daudz mierīgākā un atbilstošākā noskaņojumā. Cilvēks, kam jākomunicē ar banku, bieži vien ir stresā un ļoti emocionāls. Lēmumi, kas viņam jāpieņem šādā stāvoklī, var būt neloģiski un radīt daudzas kļūdas, kas vēl vairāk pasliktina stāvokli. Deviņos gadījumos no desmit, kad parādnieki paši dodas uz banku, viņu finansiālais stāvoklis tikai pasliktinās.”
m2: „Parādniekam, kam ir radušās problēmas ar hipotēkas dzēšanu, nav naudas, bet jūs sakāt, ka tiesiskās aizsardzības barjera viņam izmaksās 500-700 latu. Kur viņš tos lai ņem?”
Sergejs Špaks: „Pareizāk būtu novilkt robežu trīs četru mēnešu bankas maksājumu apmērā.”
m2: „Vai maksājumus bankai viņš turpina maksāt?”
Sergejs Špaks: „Nē. Viņš kādu laiku pārstāj maksāt. Šajā laikā nav iespējams atsavināt nekustamo īpašumu un ierosināt tiesvedību.”
m2: „Vai jūsu metodes būtība ir kā spēle "kurs pirmais? Kamēr banka nav sākusi procesu, to ierosina kredītņēmējs?”
Sergejs Špaks: „Tas ir tikai viens no variantiem. Juridiskā mehānisma darbības scenāriji ir vairāki. Banka pret parādnieku sāk piedziņas procedūru, bet parādnieks, izmantojot likuma burtu, līdzvērtīgi turas pretī. Kamēr ilgst šis process, atsavināt nekustamo īpašumu nav iespējams. Tā kā tiesu procesi pie mums velkas gadiem ilgi, tad brīdī, kad beigsies aizsardzības periods, nekustamo īpašumu tirgus varbūt būs atguvies, un, ja parādnieks, kaut pārdevis objektu, nebūs atdevis bankai visu kredītu, viņš būs vismaz ievērojami samazinājis savu parādu bankai. Neaizmirsīsim, ka Latvijā kredītņēmējam ir jāatmaksā bankai viss kredīts, - pat tad, ja nekustamais īpašums viņam it atņemts un pārdots.
Ar bankām par to izdarītajiem patērētāju tiesību pārkāpumiem var sarunāties, jo neviens kredītu menedžeris nav klientam izskaidrojis hipotēkas līguma nepildīšanas sekas un tā „zemūdens akmeņus”. Piemēram, Lielbritānijā jau ir gadījumi, kad nekustamā īpašuma iegādes kreditēšanas līgumi ir veiksmīgi apstrīdēti tiesā.
Pie mums tiesiskai aizsardzībai vēl nav bijis plašs masu raksturs. Ar šiem jautājumiem ir nodarbojušies tikai atsevišķi juristi, taču ne sistēmiski. Mēs juristus esam apvienojuši, lai kredītņēmējiem nodrošinātu kompleksu aizsardzību. Analizējot katru gadījumu atsevišķi, mēs palīdzēsim noteikt, kādā juridiskā kompānijā vērsties. Sākumā paši izmēģinājām mūsu sistēmu, pēc tam – mūsu paziņas, un tagad esam gatavi dalīties ar citiem.”
Iespraudums
Sergejs Špaks par kopējo situāciju
Ar 1. janvāri Latvijā būs palielinātas daudzu nodokļu likmes un ieviesti jauni nodokļi. Bet - nodokļa sloga palielināšana nekad nav veicinājusi ražošanas izaugsmi un iedzīvotāju ienākumu palielināšanos! Sagaidāms, ka to cilvēku skaits, kuriem būs vajadzīga tiesiska aizsardzība, lai aizstāvētos pret bankām, tikai pieaugs.
Manuprāt, valdībai būtu vērts piesaistīt kreditoru un debitoru komunikāciju valsts ekonomikas attīstības rādītājiem. Tā būtu lietpratīgāka un elastīgāka sistēma. Ja valsts iekšzemes kopprodukts samazinās, kreditoru un debitoru savstarpējām sarunām jānotiek pēc viena scenārija. Ja ekonomika aug, - arī kreditoru tiesībām jāpaplašinās, bet debitoru – jāsamazinās.”
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1403
