Ar ātro kredītu palīdzību izkrāpj naudu un piespiedu kārtā padara par sms kredītfirmas klientu
Gunta Kursiša, 2013. gada 12. marts
Izkrāpjot personīgos datus un pierunājot iesaistīties apšaubāmā pirkšanas – pārdošanas darījumā, kāds krāpnieks no upura izkrāpis naudu, turklāt «upuris» labprātīgi krāpniekam atdevis savu veco telefonu un arī, pašam nezinot, kļuvis par kādas «ātro kredītu» firmas klientu. Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija patlaban negrasās padarīt stingrākus kredītu izsniegšanas noteikumus.
Krāpniecības shēma ir sekojoša - «upurim» kāds «paziņa» lūdz viņam pārdot savu veco telefonu, norādot, ka samaksa tiks veikta no viņa firmas konta. «Upuris» šādiem nosacījumiem piekrīt un «pircējs-krāpnieks» viņam liek ieskaitīt vienu santīmu vispirms šīs firmas kontā, skaidrojot, ka citādāk esot kādas neskaidrības ar konta numuru vai tamlīdzīgas problēmas. Tāpat viņš lūdz, vai «upuris» nevarētu pārdot telefonu par 50 Ls dārgāk, bet faktiski pēc tam skaidrā naudā «pārdevējs» atdotu atpakaļ šos 50 Ls «pircējam». Tādējādi «upura» kontā tiek ieskaitīta nauda, it kā no «pircēja» - 100 Ls. Pēc tam «pircējs» paņem no «upura» telefonu, ko it kā nopircis, kā arī tos 50 Ls, par kuriem abi esot vienojušies.
Vēlāk «upuris» atklāj, ka faktiski nauda viņam ienākusi no kādas sms kredītu izsniedzēju firmas, turklāt šī summa, kā arī procenti viņam ir jāatmaksā. Rezultātā - «upuris», pats sev nezinot, ir kļuvis par ātro kredītu firmas «klientu», viņam jātmaksā šis kredīts, turklāt 50 Ls viņš atdevis krāpniekam, kā arī savu veco telefonu par velti. Krāpnieks ieguvis savā īpašumā telefonu un vēl 50 Ls, un teorētiski - sms kredītfirma ieguvusi jaunu klientu.
«Konkrētais gadījums ir klasisks krāpšanas paraugs,» Db.lv norādīja Latvijas Nebanku asociācijas vadītāja Baiba Fromane, piebilstot, ka stigrākus līgumu slēgšanas noteikumus gan netiek plānots ieviest.
«Tā kā jau šobrīd Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas biedru īstenotās pārbaudes personu identifikācijai ir pietiekami nopietnas un šādi gadījumi drīzāk ir ļoti reti izņēmumi, asociācija neplāno ieviest stingrākus kontroles mehānismus, jo uzskatām, ka šādi gadījumi pamatā notiek cilvēku nezināšanas un visai bezkristiskas uzticēšanās svešām personām dēļ,» norāda B. Fromane.
Viņa iesaka, ka šādas krāpniecības gadījumā noteikti ir nepieciešams vērsties tiesībsargājošās iestādēs, kurām savukārt būtu šādi krāpnieki jānotver un attiecīgi jāsoda.
«Gan nebanku kreditēšanas, gan arī citu nozaru uzņēmumi un arī publiskās pārvaldes iestādes allaž ir aicinājušas iedzīvotājus atbildīgi izturēties pret saviem personiskajiem datiem - it īpaši pret tik jūtīgu informāciju kā bankas konts. Pirms veikt jebkādus pārskaitījumus no sava konta, ikvienam ir rūpīgi jāizvērtē, cik uzticams ir šis konkrētais «paziņa» un arī būtu vēlams vimaz internetā pameklēt firmas nosaukumu, kurai plānots veikt pārskaitījumu, un nokaidrot ar ko konkrētais uzņēmums nodarbojas,» norāda B. Fromane, skaidrojot, ka pret saviem datiem jāizturas atbildīgi un «nedrīkst naivi uzticēties sev nezināmiem cilvēkiem».
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/finanses/ar-atro-kreditu-palidzibu-izkrapj-naudu-un-piespiedu-karta-padara-par-sms-kreditfirmas-klientu-389731
