Aptauja: Kredītsaistības godprātīgi turpina pildīt 44% Latvijas iedzīvotāju
Aptauja: Kredītsaistības godprātīgi turpina pildīt 44% Latvijas iedzīvotāju
Tirgus izpētes uzņēmuma - SIA Tirgzinis veiktajā iedzīvotāju aptaujā secināts, ka 44,3% no tiem iedzīvotājiem, kuriem ir jebkādas parādu saistības, turpina godprātīgi tās pildīt, savukārt 55,7% aptaujāto atzīst, ka pēdējā gada laikā viņiem ir bijušas problēmas ar aizņēmuma savlaicīgu atmaksu. Lielākā daļa - 38,2% no šiem cilvēkiem problēmu centušies atrisināt vienojoties ar kredītiestādi par citiem maksājumu nosacījumiem, taču bankas pret šādu iniciatīvu izrādījušās ne pretimnākošas. Savukārt, 13.7% godīgi atzīst, ka neliekas par saviem parādiem ne zinis.
Nozīmīgs respondentu skaits, jeb 30.6%, kā galveno kredītsaistību min hipotekāro aizdevumu, kuru tiem izsniegušas bankas. Bez hipotekārā kredīta, ļoti daudziem ir vēl arī līzinga maksājumi par automašīnu, kā arī dažādi patēriņa kredīti. Savukārt, atbildot uz jautājumu par to, cik no kopējā ģimenes budžeta mēnesī tiek novirzīta nauda kredītsaistību dzēšanai, 61.7% respondentu saka, ka šim mērķim tiek tērēta mazāk kā puse no kopējiem ģimenes ienākumiem.
Tikai 33% no tiem respondentiem, kuri atzīst, ka par savām kredītsaistībām šobrīd neliekas ne zinis, ir bez darba. Pārējie, jeb 67%, ir darba attiecībās vai saņem citus, legālus ienākumus. Interesants šķiet arī fakts, ka lielākā daļa (45%) šo parādnieku ir ar augstāko izglītību.
Komentējot aptaujas rezultātus, SIA "Interconsult" valdes loceklis, dipl. jurists Jānis Beņķis saka: "Mūsu praksē bieži vien ir sastopami gadījumi, kad vieglprātīga attieksme pret uzņemto saistību izpildi ir novedusi pie neatgriezeniskām tiesiskām sekām. Vai pareizi ir nelikties par parādiem ne zinis? Ja no psiholoģiskā viedokļa šādai rīcībai varētu rast izskaidrojumu, tad, raugoties no tiesiskiem aspektiem, to nevar atzīt par pareizu. Faktiski, tas nozīmē bezierunu piekrišanu visiem kreditoru izvirzītajiem mantiskajiem prasījumiem un pretenzijām. Komentējot to faktu, ka bankas neizrāda nekādu pretimnākšanu parādnieku iniciatīvai, tad šajā gadījumā parādniekiem ieteiktu izmantot jaunā Maksātnespējas likuma (stājas spēkā ar š.g. 1 novembri) iespējas. Publiski pieejamā informācija, kas saistīta ar jauno Maksātnespējas likumu, jautājumā par fiziskās personas maksātnespēju, ne vienmēr ir pietiekama, lai uz tās pamata iegūtu pilnīgu priekšstatu par jauno likumu. Tādēļ vēlos uzsvērt, ka pieteikuma iesniegšana un fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšana vēl nebūt nenodrošina labvēlīgu šī procesa noslēgšanos, tādēļ ir svarīgi, pirms vēršanās tiesā, iepazīties ne tikai ar jaunā Maksātnespējas likuma burtu, bet arī ar tā garu."
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://zinas.nra.lv/ekonomika/latvija/35776-aptauja-kreditsaistibas-godpratigi-turpina-pildit-44-latvijas-iedzivotaju.htm
