Apdraud Martinsonu ģimenes lielīpašumu
Ekonomikas ministrija atņēmusi tiesības uz piemaksu par elektrības ražošanu SIA Rīgas enerģija, kas pazīstama daudz mazāk par savu faktisko īpašnieku – jau pabeigtu un pavisam svaigu kriminālprocesu personāžu Māri Martinsonu.
Publiski zināmi Latvijā ir vismaz trīs dažādi Māri Martinsoni - kinorežisors, pūtēju orķestra diriģents un uzņēmējs, kurš savulaik bijis arī VEF basketbola kluba valdes priekšsēdētājs. Problēmas ar Rīgas enerģiju ieiet viņa rēķinā.
Viņa pirmās publiski zināmās problēmas izpeldēja 2013. gada vasarā līdz ar Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieku veiktu kratīšanu viņam piederošo firmu birojos. Nākamā gada vasarā stafeti no Valsts policijas pārņēma Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija, kas to darīja vēl aizrautīgāk un
M. Martinsonu kaut uz brītiņu aizturēja. 2014.-2015. gadā notikušais lika domāt, ka Finanšu policijas iznāciens kalpojis tikai M. Martinsona izgrūšanai no to cilvēku grupas, kuri kārtoja toreiz vēl Latvijas valstij piederošās bankas Citadele pārdošanu amerikāņiem. Savukārt 2016. gads deva ieganstu minēt, vai vēršanās pret M. Martinsonu nebija īstais iemesls, kāpēc no darba bez kāda saprotama pamatojuma tika padzīta ne tikai Finanšu policijas, bet visa VID vadība. Valsts policijai pa to laiku izdevās 2015. gada otrajā pusē novest savu kriminālprocesu par M. Martinsona piedalīšanos ES palīdzības fondu naudas izkrāpšanā līdz notiesājošam spriedumam ar demonstratīvi smieklīgu sodu - naudas sodu 21,6 tūkstošu eiro apmērā. Saprast soda smieklīgumu liek vēl cita aģentūras LETA arhīvā ap to pašu laiku ielikta ziņa, ka «uzņēmējs Martinsons pērn no Latvijā vislielāko pelnītāju pjedestāla gāzis ABLV Bank īpašniekus». Izrādījās, ka runa nav tieši par Māri Martinsonu, bet par viņa 1993. gadā dzimušo dēlu Mārci, kurš 22 gadu vecumā esot bijis spējīgs 2014. gadā nopelnīt vairāk nekā 30 miljonus eiro.
Pelnītāju topa galvgalī Mārcis Martinsons palicis arī pēc 2016. gada finanšu rezultātu apkopošanas, lai gan tur augstākas pozīcijas bija atguvuši ABLV Bank līdzīpašnieki Ernests Bernis un Oļegs Fiļs, kā arī Mārci apsteidzis viņa vienaudzis Edvards Šlesers. Lato Lapsas veiktajiem aprēķiniem par 2016. gada pelnītājiem Neatkarīgā pērnā gada 20. oktobrī piebilda, ka «nepatikšanas draud Mārcim Martinsonam kā līdzīpašniekam firmā Rīgas enerģija, kas laikam taču mēģinājusi pārdot valstij mākslīgi sadārdzinātu elektrību, ko nemaz nespēja saražot. Nez kas tur nogāja greizi, ka valsts iestādes sākušas rakstīt policijai iesniegumus ar lūgumu pārbaudīt, vai tāda rīcība tomēr nav krāpšana. Taciņu uz īslaicīgās aizturēšanas vietām viņa tēvs Māris jau iestaigājis, kas pirmajā reizē droši vien nav patīkami, bet par to atalgojums ir pieredze...»
Ap to pašu laiku 2017. gada nogalē Finanšu policija žurnālistiem pauda, ka pārformatizējusi un novedīšot līdz apsūdzībai 2014. gadā sākto izmeklēšanu pret Māri Martinsonu, bet neko reālu šī policija tomēr nerāda. Māris Martinsons pa to laiku pēkšņi kļuva par padomes locekli Rīgas enerģijai līdzīgā uzņēmumā Rīgas BioEnerģija, ko tieši tajā pašā brīdī nopirkt iekāroja Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas siltums. Tas aktualizēja minējumus, vai darījuma pamatā nav M. Martinsona saistība ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku caur ātro kredītu firmu 4finance.
Jaunu lappusi Māra Martinsona biogrāfijā atšķīra šā gada 17. februāris, kad Finanšu policijas triku ar Māra Martinsona īslaicīgu aizturēšanu atkārtoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tālāk šajā lietā sekoja Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana.
Aizvakar M. Martinsons saņēma pliķi no Ekonomikas ministrijas. Varbūt tās ir nopietnas nepatikšanas, jo Rīgas enerģijas būvapjoms nepārprotami liecina par miljoniem eiro lieliem ieguldījumiem, kuru atgūšana tagad apdraudēta, bet varbūt M. Martinsons atkal visu nokārtos tikpat veiksmīgi, kā nokārtojis iepriekš. Ne pie kādu lietu kārtošanas nav manīti Rīgas enerģijas juridiskie īpašnieki - Māra Martinsona bērni Mārcis un Mona, kuriem pierakstīta kapitāla kontrolpakete SIA Profs Real Estate, kam pieder SIA MP Holdings, un tam savukārt pieder 66% Rīgas enerģijas kapitāla. Tieši vai pastarpināti šā uzņēmuma īpašnieku pulkā ir Ieva Jakobija, Līga Šaplaka un Pēteris Dzirkals, kurš kā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs vakar nāca ar paziņojumu Ekonomikas ministrijas lēmums valstij izmaksās miljonus: «Uzņēmums ministrijas lēmumu pārsūdzēs un prognozē, ka Latvijas valsti sagaida kārtējā daudzmiljonu prāva, pēc kuras nodokļu maksātāji būs spiesti savilkt grožus ierēdņu neprofesionālo lēmumu dēļ.» Par ieguldīto summu pieteikti 17 miljoni eiro. Turpat apgalvots, ka «Ekonomikas ministrijas rīcība, koģenerācijas stacijas darbības uzsākšanas posmam izvirzot prasības ar atpakaļejošu datumu, ir necieņa pret uzņēmējiem un vienlaikus - klaja nekompetence. Valsts kārtējo reizi ir parādījusi, ka tā nav uzticams sabiedrotais un jebkuras investīcijas šeit ir apdraudētas. Šis ir signāls arī starptautiskajiem investoriem. Nožēlojami ir secināt, ka pie mums nedarbojas tiesiskās paļāvības princips, bet gan visu nosaka politiskās ambīcijas un vēlēšanās no bezizejas glābt savas grimstošās politiskās partijas reitingus.»
Ekonomikas ministrija apstiprināja, ka tās lēmumus tiešām var apstrīdēt. No pēdējo mēnešu laikā pieņemtajiem lēmumiem par OIK saņēmēju tiesību atņemšanu apstrīdēti trīs lēmumi, un ministrija gaida, ka to skaits pieaugs.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/238979-apdraud-martinsonu-gimenes-lielipasumu.htm
