Andrejs Bleidels: “Projektu attīstītājiem laiks mosties”
Andrejs Bleidels: “Projektu attīstītājiem laiks mosties”
Romāns Golubevs
01.09.2010
Tiem projektu attīstītājiem un uzņēmējiem, kuri nav zaudējuši ticību Latvijas nākotnei un ir gatavi arī turpmāk attīstīt savus (tostarp arī mājokļu) projektus, ir laiks mosties, - tā uzskata kompānijas Ligija Teks īpašnieks Andrejs Bleidels (att.), kurš ir nolēmis «reanimēt» savu apbūves projektu Rīgā, Šampētera ielā 1.
Jaunos mājokļus uzņēmējs gatavojas būvēt, ievērojot rīdzinieku vidējo darba algu. Savukārt bez darba palikušajiem augsti kvalificētajiem speciālistiem ilggadējais Latvijas miljonāru sarakstā iekļautais iesaka nesēdēt rokas klēpī salikušiem, bet veidot pašiem savu biznesu, turklāt viņš ir gatavs piedāvāt šim nolūkam nepieciešamās telpas un iekārtas.
Franču manierē
Gruntsgabals, ar kura attīstīšanu nodarbojas Andrejs Bleidels, atrodas Rīgā, Zasulauka rajonā, un ietver bijušās fabrikas Zasulauka manufaktūra teritoriju. Vēl tikai pirms kādiem desmit gadiem šeit pilnā sparā ražoja tekstilprodukciju. Taču Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un straujā produkcijas pašizmaksas sadārdzināšanās, kas bija saistīta ar energoresursu cenu un darba algas līmeņa paaugstināšanos, šo ražošanu padarīja nerentablu. Andrejs Bleidels bija spiests pārvietot ražošanu uz lētākiem reģioniem, tostarp arī uz Baltkrieviju. Bet ko iesākt ar teritoriju? 2005. -2006. gadā pieņēma lēmumu uzsākt projektu, kura ietvaros bija paredzēts izveidot šeit jauktu apbūvi. Saskaņā ar sākotnējo ieceri jauno mājokļu būvniecību vajadzēja uzsākt jau 2007. – 2008. gadā. Bija saņemta pat bankas piekrišana finansēt projektu, taču neparedzēti ievilkās projekta dokumentu sagatavošana un saskaņošana (it īpaši jautājumā par ēku stāvu skaitu). Drīz nogranda krīze, un projekts tika nolikts malā. Un, lūk, tagad tas atkal ir aktīvas sagatavošanas stadijā – jau ir beigusies tā sabiedriskā apspriešana. Pašlaik tiek saskaņots teritorijas attīstības detālplānojums, kas ietver 8,2 hektārus paša objekta teritorijas un 3,5 hektārus nomātas meža un parka zonas. Gaidāms, ka detālplānojumu pabeigs līdz šī gada rudens beigām.
Augustā apkopojām projekta nosaukuma konkursa rezultātus. «Bija dažādi varianti,» stāsta Andrejs Bleidels. «Ledus laikmetā šeit bija jūra, par to atgādina netālu esošā kāpa. Interpretējot šo tēmu, tika piedāvāts nosaukums Zasulauka jūra. Cita nosaukuma varianta pamatā bija izmantoti vēsturiskie dokumenti, saskaņā ar kuriem XIX gadsimtā šeit atradās Krievijas impērijas vietvalža grāfa fon Fītinghofa muiža. Trešais variants bija saistīts ar Šampētera ielas nosaukumu. Сhampetre franču valodā nozīmē «lauks». Austriešu arhitekts, kuru mēs bijām pieaicinājuši projekta sagatavošanai projekta sākumposmā, piedāvāja nosaukt projektu franču stilā – Šampētera pastorāle.
Galu gala izvēle krita uz šo piedāvāto variantu, un attīstāmā projekta nosaukums būs Biznesa un tehnoloģiju centrs Šampētera pastorāle. Ar lauksaimniecību mēs, protams, nenodarbosimies. (pasmaida.) Nosaukumam ir dziļāka filozofiska jēga: ko sēsi, to pļausi!»
Orientieris – vidējā alga
m2: - Saskaņā ar «trekno gadu» plāniem bijāt nodomājis uzbūvēt Zasulaukā aptuveni 1 000 jaunu dzīvokļu. Vai šodienas situācijā tas nav pārāk optimistisks skaitlis?
- Runājot par projektu kopumā, šis skaitlis tāds arī paliks. Cita lieta, ka projekts tiks īstenots pa posmiem. Uzreiz būvēt 1 000 dzīvokļus neviens negrasās. Pirmo posmu mēs plānojam uzsākt 2011. gadā.
m2: - Vai projekta skaitļus jau esat aprēķinājuši? Kāda būs mājokļa kvadrātmetra pašizmaksa, un vai jūsu piedāvātā cena būs pa kabatai Latvijas vidēji statistiskajam pircējam?
- Savulaik es strādāju ļoti cieši kopā ar austriešu uzņēmējiem. Tā sauktajos «treknajos gados» naudu jaunbūvēs pats neieguldīju, meklēju investorus. Ārzemnieki man jau toreiz mācīja, ka normālās valstīs cilvēkiem nav jāpērk nekustamie īpašumi, ja kvadrātmetra cena ir lielāka par viņu vidējo mēnešalgu. Tas ir, ja nopelni 600 latus, tad arī orientējies uz tādu kvadrātmetra cenu. Ja vīrs un sieva kopā nopelna 1 000 latus, tad viņi var apsvērt cenu 1 000 latu par kvadrātmetru. Tā ir pragmātiska rīcība.
Vispār būvniecība un nekustamie īpašumi ir vienas no sistēmiskām nozarēm jebkurā valstī, jo no tām «barojas» ne tikai materiālu ražotāji un būvnieki, bet arī citas nozares, piemēram, mēbeļrūpniecība, tekstilrūpniecība, kokapstrādes rūpniecība. Būvniecības nozare ir jāstimulē. Ir vajadzīgs valstisks risinājums. Paskatieties, kas notiek Baltkrievijā, kur atrodas daļa mana biznesa. Saskaņā ar valsts programmu Baltkrievijas pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 10 000, iedzīvotāji hipotēkas kredītus var saņemt ar 1% (!) gada likmi. Un turklāt - inflāciju Baltkrievijā raksta ar divciparu skaitli. Tas tiek darīts tāpēc, lai jaunatne nepārceltos uz lielajām pilsētām. Mājokļi jaunatnei pēc būtības tiek atdoti par pašizmaksu. Savukārt par valsts līdzekļiem būvēto un realizēto sociālo mājokļu cenas Baltkrievijā ir 460 ASV dolāri par kvadrātmetru. Tomēr jāņem vērā, ka zeme pie viņiem ir bez maksas un piegulošā infrastruktūra tiek attīstīta par valsts budžeta līdzekļiem.
Piebildīšu, ka Baltkrievijas pilsētās ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000 kredītu likme ir visnotaļ komfortabla - 5% gadā uz 20 gadiem. Baņķieri privātās sarunās paši atzīst, ka aizņēmumu neviens nemaksā 20 gadus - parasti hipotēkas aizdevumu atdod 10 gados. Idealizēt Baltkrieviju, protams, nevajag, taču dažkārt kaut ko no viņiem var pamācīties.
Cits saprātīgu cenu veidošanas piemērs, kas uzreiz nāk prātā, ir Ēģipte, kura arī risina problēmas, kas ir saistītas ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar pienācīgiem dzīvokļiem. Tur cilvēks, kas ir paņēmis hipotēkas kredītu, ik mēnesi maksā vidēji 117 ASV dolārus. Tādējādi ir ņemts vērā vietējo iedzīvotāju ienākumu līmenis.
m2: - Tādā gadījumā cenu orientierim mūsu jaunbūvēs vajadzētu būt 44 latam par kvadrātmetru, jo saskaņā ar oficiālo statistiku tieši tāda ir vidējā darba alga.
- Pašlaik mēs aprēķinām būvniecības darbu tāmi vēl vienam mūsu objektam - viesnīcai Maskavas ielā 36/38. Cenšos gan pats sevi, gan citus noskaņot, ka mums ir jāiekļaujas pašizmaksā -600 eiro/m2. Taču tas tomēr ir viesnīcu bizness, un tā ir cita matemātika. Kas attiecas uz dzīvojamiem nekustamiem īpašumiem, tad, ņemot vērā, ka ģimenē strādā divi, jaunu ekonomiskās klases dzīvokļu (ar pilnu apdari) cenām nevajadzētu pārsniegt 1 000 - 1 200 eiro/m2.
Vieta jūsu biznesam
m2: - Saskaņā ar plāniem, kurus man ir nācies redzēt, dzīvojamais projekts būs tuvāk Šampētera ielas 1 piederošās teritorijas mežaparka zonai. Bet līdzās dzelzceļam ir biroju, noliktavu un ražošanas objekti. Kādi ir jūsu plāni attiecībā uz tiem?
- Tā ir tā teritorijas daļa, kuru es parasti saucu par tehnoloģiju biznesa centru. Uzskatu, ka šeit jābūt ražošanai, noliktavām un birojiem. Kompānija Ligija Teks šodien tos piedāvā nomāšanai. Piemēram, ir šūšanas ceha telpas ar šujmašīnām un gatavu infrastruktūru. Pieņem darbā cilvēkus un vari sākt šūt kaut vai rīt.
Mēs rekonstruējam ēku (mainām jumta segumu), kurā atradās mehāniskā darbnīca ar 17 metālapstrādes darbgaldiem. Darbgaldi ir palikuši no padomju laikiem, taču varu jums droši apgalvot, ka padomju laikos ne viss bija slikts. Ja tiem pievienotu pārīti modernu iekārtu, tad var pilnībā nodrošināt mehāniskās montāžas ceha programmu. Tā ir otra ražotne, ko var organizēt bez īpašām investīcijām pamata kapitālā.
Mums ir arī plastmasas logu montāžas cehs. Zinu, ka šādu uzņēmumu Latvijā ir daudz, un tādēļ šajā jautājumā vairāk ceru uz ārzemniekiem, kas vai nu izpirks iekārtas, vai organizēs ražošanu un eksportēs saražoto produkciju uz ārzemēm.
Jaunus klientus gaida arī limonādes cehs, kur savulaik tika pildīta ne tikai pašu produkcija ar nosaukumu Junona, bet arī citu dzērienu ražotāju pasūtījumi. Mums ir klasisks limonādes cehs - ar ūdens sagatavošanas un attīrīšanas iekārtām, sīrupu vārīšanas virtuvi, PET pudeļu izgatavošanas līniju, kā arī līnija ūdens pildīšanai stikla pudelēs. Šīs iekārtas vēlējās nopirkt uzņēmēji no Ukrainas, taču nevarējām vienoties par cenu.
Mēs piedāvājam arī noliktavas telpas.
Iepriekš bijām izlikuši pārdošanai muižas ēku, taču tagad esam nodomājusi ķerties pie tās rekonstrukcijas. Projekts par kādreizējās muižas ēkas pārveidošanu par hosteli ar 16 numuriem pašlaik ir saskaņošanas stadijā.
Esmu lasījis Kampanellu
m2: - Kāpēc visus šos ražošanas virzienus jūs neattīstāt pats, bet gan piedāvājat nomāt citiem?
- Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, nav iespējams aptvert neaptveramo. Otrkārt, katrs cilvēks savā dzīvē iziet cauri trim stadijām: izglītībai, radīšanai un apcerei. Un es jau, diemžēl, (pasmaida.) esmu vistuvāk apcerei. Tādēļ koncentrējos uz citu biznesu, un šīs telpas iznomāju, lai jaunā paaudze varētu radīt kaut ko savu. Braucot mašīnā, pa radio to vien dzirdi, ka Latvijā bez darba sēž milzum daudz cilvēku ar augstāko izglītību - ekonomisti, juristi, mārketinga speciālisti. Lūk, viņiem tad arī piedāvāju negaidīt ūdens sakustēšanos, bet nākt pie mums, atvērt savu biznesu un strādāt. Ja ir labs biznesa plāns, Latvijas bankas viņus nodrošinās ar nepieciešamo sākuma finansējumu.
m2: - Jūs atstājat nevaldāma optimista iespaidu. Kas ir jūsu ticības stūrakmens Latvijas nākotnei?
- Es esmu lasījis Tomazo Kampanellu*. (smejas.) Bet, ja nopietni, es ticu, ka daudz piedzīvojusī Latvija pārdzīvos arī šo krīzi. Lielrūpniecības pie mums nebūs, taču sīkamatnieki un nelielas kompānijas paliks. Arī visi iedzīvotāji uz ārzemēm neaizbēgs. Domāju, ka pašreizējā krīze mums kalpos par labu mācību. Izdarīsim pareizus secinājumus un dzīvosim tālāk. Neaizmirstiet, ka neviena krīze nav mūžīga - tai neizbēgami seko augšupeja.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1704
