Aizberiet to Daugavu
«Toreiz ēdām tīrāku desu,» aizstāvot padomju laikus, nostalģiski pauž kāda tvītotāja.
Kad gaļas veikalā blakus ragiem un nagiem toreiz izmeta doktordesu, par šā gaļas izstrādājuma tīrību diez vai kāds iedomājās, bet tagad tie laiki vienkārši izskatās rožaināki.
To apliecina SKDS pētījums, no kura izriet, ka vairāk nekā puse aptaujāto atzīst: toreiz, krievu laikos, nebija nemaz tik slikti.
Bija pat labi: mūsu vietā domāja Maskava, zēla tautu draudzība, veselības aprūpe bija par velti, un mēs varējām iet pāri robežām ar paceltu galvu. Padomju Savienības ietvaros, protams. Tagad mūsu vietā domā Brisele, bet par visu pārējo ir jāmaksā.
Tomēr mūsu dziesma nav par to. Tas, ka joprojām neesam iemācījušies domāt patstāvīgi un pašlepni, ir skaidrs, un diez vai no šīs nemākulības mēs tik drīz atbrīvosimies. Skumjāk rādās kas cits: padomju atraugas tik spēcīgi ietekmē mūsu ikdienu, ka nespēja tās apvaldīt var ietekmēt valsts un katra cilvēka turpmāko dzīvi. Šobrīd viena no padomju atraugām ir spožā ideja par Daugavpils HES reanimāciju. Nu, inovācijai var piedāvāt arī Jēkabpils (Krustpils) HES.
Protams, šodien iespējams apstrīdēt 1987. gada 12. janvāra ekonomiskās un ekoloģiskās ekspertīzes slēdzienu, ko pret Daugavpils HES celtniecību parakstīja Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas un Latvijas PSR valdības komisija: gan zinātnieki un celtnieki, gan lauksaimnieki un ģeologi – visi, kas piedalījās pētījumos, ar parakstu apliecināja, ka vēl viena HES uz Daugavas nozīmētu upes ekosistēmas iznīcināšanu, līdz ar to – upes bojāeju. Apstrīdēt var, taču būtība nemainīsies: arī šodien,
25 gadus pēc PSRS Ministru padomes paziņojuma, ka netiks celta nedz Daugavpils, nedz Jēkabpils HES, Daugava ietu bojā tieši tāpat kā toreiz – ja tiktu būvēta kaut viena no šīm spēkstacijām. Bet šodiena arī nav bālāka – it kā nebūtu pieticis ar naudīgiem afēristiem, kas pirms pāris gadiem centās sabiedrībai pierādīt, ka izķēzīt Daugavu, to pārbagarējot līdz kuģojama kanāla līmenim, ir Latvijas īstā iespēja, kā sasniegt valsts ekonomisko orgasmu. It kā nepietiktu, ka pagājušā gadsimta 60. gados uzbūvētās Pļaviņu HES ūdeņi aprija latviešu tautas lepnumu un simbolu – Staburagu, bet straujo Pērsi pārvērta par smirdošu peļķi…
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/viedokli/elita-veidemane/75229-aizberiet-to-daugavu.htm
