+371 67114284

Advokāts: par ekonomikas niansēm nedrīkst spriest tikai juristi

Advokāts: par ekonomikas niansēm nedrīkst spriest tikai juristi
Satversmes tiesa (ST) drīzumā izvērtēs vairāku pieteicēju, tostarp ārvalstu pilsoņu, iesniegtās konstitucionālās sūdzības par likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību vairāku normu neatbilstību Satversmei un izlems to izskatīšanas kārtību tiesā.
Lai nodrošinātu lietas taisnīgu izskatīšanu un netiktu atkārtotas citās lietās pieļautās kļūdas, vairāku pieteicēju pārstāvis zvērināts advokāts Normunds Šlitke aicina ST kā pieaicinātās personas uzaicināt arī konkrētās jomas profesionāļus un ekspertus, kuriem ir gan attiecīga izglītība, gan pieredze, gan arī kvalifikācija, tostarp plašas zināšanas un atzīta kompetence ekonomikā, tostarp regulēto cenu noteikšanas jomā.
Piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, nesen disertāciju attiecīgajā tēmā aizstāvējušo tiesību zinātņu doktori Artu Snipi, kā arī attiecīgās nevalstiskās organizācijas un to pārstāvjus, tostarp Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu un Latvijas Transporta līdzekļu apdrošināšanas biroja valdes priekšsēdētāju – ekonomistu Jāni Abāšinu, kurš jau iepriekš šajos jautājumos ir sniedzis atzinumus gan likumdevējam, gan arī ST. Savukārt pašu lietu advokāts Satversmes tiesu aicina skatīt mutvārdu procesā, kas tiesnešiem un lietas dalībniekiem ļaus šiem ekspertiem uzdot jautājumus, tā konstatējot Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātajā un Saeimā pieņemtajā likumā, visticamāk, apzināti pieļauto brāķi.
Pavirša attieksme
Pieņemot likumu Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību, Saeima ne vien nevērtēja iecerēto grozījumu ekonomiskos un tiesiskos aspektus, bet pat nemēģināja, kā to noteica ST 2018. gada 12. aprīļa spriedums, rast tādu konkrētās situācijas risinājumu, "kura izstrādes gaitā būtu pienācīgi izvērtēti iespējamie personu pamattiesību ierobežojumi un ar kuru tiktu taisnīgi līdzsvarotas zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības".
"Likumdevējs klaji ignorēja ne vien ST iepriekš šajā sakarā pieņemtos spriedumus, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumu, ka jebkuram īpašumtiesību ierobežojumam, kas saistīts ar valsts tiesībām kontrolēt īpašuma izmantošanu, ir jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības vispārējām interesēm un indivīda pamattiesību aizsardzību," norāda N. Šlitke.
Tiesiskā valstī, ja vien būtiski nemainās kādi faktiskie, sociālie vai ekonomiskie apstākļi, personai ir tiesības paļauties, ka likumos un ST spriedumos noteiktais tiks ievērots un piemērots, tomēr šajā gadījumā tiesiskās paļāvības principu izkonkurēja tuvojošās Saeimas vēlēšanas un politiķu vēlme tikt pie iespējami lielāka vēlētāju balsu skaita. Līdz ar to apstrīdētās likuma normas ir nevis ekonomiski, bet gan politiski motivētas, turklāt ir pretrunā ar valdības deklarēto mērķi – dalītā īpašuma pilnīgu izbeigšanu, uzskata advokāts. Tādēļ ST, skatot šo izpildvaras likumdevējam apzināti iespēlēto un Saeimas visai populistiski pieņemto brāķi, būtu nepieciešams pieaicināt nevis teju vai juristus vien, bet arī attiecīgu izglītību un kompetenci ieguvušus jomas profesionāļus, kuri argumentēti var sniegt savu ekspertu viedokli par to, kādas ekonomiskās un tiesiskās sekas zemes īpašniekiem un sabiedrībai kopumā rada šie TM slepus un tendenciozi, kā arī klaji neprofesionāli izstrādātie likuma grozījumi, pauž N.Šlitke.
Neadekvāta cena
Advokāts uzsver, ka tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi ir tiesiskas valsts pamatelementi, un ikvienam ir tiesības paļauties, ka valstī, kura deklarējusi, ka tajā pastāv brīvā tirgus ekonomika, samazinās tādu nozaru skaits, kurās valsts ar likumu regulē cenas un nosaka, cik lielu atlīdzību par sev piederošo lietu kāda sabiedrības grupa drīkst saņemt un kādu – ne.
"Minētajā likumā noteiktā likumiskās lietošanas maksa 4% apmērā ir ne vien ekonomiski nepamatota, bet nesamērīgi un būtiski samazina vai pat pilnībā izslēdz jebkādu ienākumu jeb peļņu no īpašuma, kas faktiski ir pielīdzināms īpašuma konfiskācijai vai ekspropriācijai. Turklāt tas, ka zemes īpašnieks gadā iegūst ienākumus 4% apmērā no sev piederošās zemes kadastrālās vērtības, ir mīts. Realitātē šī summa var sarukt līdz vienam procentam vai pat vēl mazāk, jo aptuveni 1,5–2,5% no likumā noteiktās nomas maksas veido zemes īpašnieka valstij, tostarp pašvaldībai, maksājamie nodokļi par neiznomājamo zemi. Piemēram, par zemi ielu sarkanajās līnijās zemes īpašnieks nesaņem vispār neko, toties maksā par to nodokļus pilsētai, kura pati kopā ar valsti de facto šo zemes daļu lieto," uzsver advokāts, piebilstot, ka vēl ir grāmatvedības pakalpojumi, administratīvie izdevumi, iekasēšanas izmaksas un neiekasēšanas riski, ienākuma nodoklis u. tml.
Turklāt arī to zemju īpašnieki, uz kuru zemes atrodas degvielas uzpildes stacijas, ražotnes, citi komercobjekti, vai valsts, tostarp pašvaldību objekti, vairs nevar par tiem slēgt taisnīgus zemes nomas līgumus, pusēm savstarpēji vienojoties, jo likums paredz vien fiksētu atlīdzību 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā. Līdz ar to nav iespējams runāt par taisnīgu zemes īpašnieku, dzīvokļu īpašnieku, kā arī atsevišķu komersantu tiesību līdzsvarojumu.
Tas, ka ST kā ekspertus gluži vai visās jomās galvenokārt pieaicina tikai juristus, nav pareizi. Tā, piemēram, iepriekš līdzīgā strīdā – lietā Nr. 2017-17-01, kurā arī tika skatīts jautājums par zemes nomas maksas lielumu dalītajos īpašumos, sākotnēji bija pieaicināti galvenokārt vien juristi. "Vēl sliktāk – tika pieaicināta arī Latvijas Banka, kurai jau tā nav ne mazākās kompetences un pieredzes mikroekonomikā, tostarp valsts regulēto cenu noteikšanas jomā, kura savai pārstāvībai ST nosūtīja biologa un jurista kvalifikāciju ieguvušu amatpersonu, kam dažus mēnešus pēc tam bija paredzēts Saeimas balsojums par amata pilnvaru pagarināšanu," pauž N. Šlitke.
Pat šajos ekonomikai samērā smagajos laikos likumdevējs visai pamatoti nenosaka politiski regulētas jeb ar likumu noteiktas cenas vai to griestus, piemēram, elektrībai, gāzei vai pārtikai, jo tas neatbilst Satversmei un no tās izrietošajai tirgus ekonomikai un tajā nostiprinātajai privātīpašuma respektēšanas un aizsardzības prioritātei. Zeme dalītajos īpašumos nav izņēmums, un, pat ja likumdevējs tās lietošanu un atlīdzību par to ir izlēmis regulēt politiski, likumdevējam ir pienākums noteikt to adekvātā un ekonomiski pamatotā apmērā un Satversmei atbilstoši, ko bez profesionāļu uzklausīšanas un viņu viedokļu respektēšanas paveikt nav iespējams.
"Ņemot vērā to, ka ST spriedums un tajā sniegtā tiesību normu interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, amatpersonām, kā arī privātpersonām, nav pieļaujams, ka par kapitāla atdevi, cenu noteikšanu, investīciju drošību un īpašumu minimālo ienesīgumu izsakās juristi neatkarīgi no viņu kompetences tiesību jomā un viņu skaita. Ir vitāli nepieciešams kā pieaicinātās personas ST obligāti uzklausīt profesionāļus un attiecīgo jomu ekspertus, kuru redzējumu uz problēmas risinājumu neaptumšo šauras dažādu politisko spēku, citu sabiedrības grupu vai pašu intereses," uzsver advokāts.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/advokats-par-ekonomikas-niansem-nedrikst-spriest-tikai-juristi-509175
Meklēšana
City Real Estate iesaka
Izīrē dzīvokli Rīgā, Vecrīgā

Izīrē dzīvokli Rīgā, Vecrīgā
Grēcinieku iela, 5. stāvs, 3 istabas, 114.00m2
900.00 EUR 7.89 EUR / m2

Pārdod dzīvokli Rīgā, Centrā

Pārdod dzīvokli Rīgā, Centrā
Rūpniecības iela, 5. stāvs, 3 istabas, 95.70m2
390000.00 EUR 4075.24 EUR / m2

Pārdod dzīvokli Rīgā, Centrā

Pārdod dzīvokli Rīgā, Centrā
Rūpniecības iela, 5. stāvs, 3 istabas, 97.90m2
375000.00 EUR 3830.44 EUR / m2

Apskatīt visu piedāvājumu