Žurnāls: Nacionālā jautājuma saasināšanās nav samazinājusi Krievijas iedzīvotāju interesi par īpašumiem Latvijā
NOZARE.LV. Pēc vēlēšanām Krievijā turpina augt to kaimiņvalsts iedzīvotāju skaits, kuri iegādājas uzturēšanās atļaujas Latvijā, un nacionālā jautājuma saasināšanās mūsu valstī šo tendenci nav mainījusi. To žurnālam "Otkritij Gorod" atzinis "Rietumu bankas" Uzraudzības padomes loceklis Aleksandrs Gafins. Pēdējā gada laikā vairāk nekā 500 ģimenes no Krievijas ir atvērušas "Rietumu bankā" uzturēšanās atļaujas kontus un iegādājušās īpašumus. Un to iedzīvotāju skaits, kuri interesējas par pārcelšanos uz Rīgu vai tās apciemošanu, turpina pieaugt. Gafins uzskata, ka negatīvās informācijas uzplūdi par Latviju uz krievu valodas referenduma un 16.marta leģionāru gājiena fona šo tendenci nav īpaši ietekmējuši. "Zināt, nesen man bija tāds eksperiments. Es nosūtīju datu bāzē 7000 Krievijas uzņēmēju un lielu uzņēmumu vadītāju informāciju par "Rietumu banku", par mūsu pakalpojumiem. Un saņēmu daudz atbildes korespondences. Taču tikai vienā vēstulē liela enerģētikas uzņēmuma finanšu direktors raksta, ka nevēlas saistīties ar valsti, kur maršē "esesieši" un tiek apgānīta viņa senču piemiņa," akcentē Gafins. Pēc viņa domām, Latvijai nav pamata satraukties par Krievijas iedzīvotājiem, kuri te iegādājas īpašumus. "Tie krievu cilvēki, kuri pārceļas šurp, nav nekādi čekisti formas cepurēs ar zilu maliņu. Tie jau ir pavisam citi cilvēki ar citu mentalitāti. Viņi ne tikai prot pelnīt. Viņi necieš staļinisma ēru tāpat kā latvieši un varbūt vēl vairāk," skaidro baņķieris. Gafins ir pārliecināts, ka Latvijas ekonomiku var glābt tūrisms: ja Latvijā būs 4,5 miljoni tūristu gadā, tā dzīvos, cepuri kuldama. Lai tuvinātos šim mērķim, nepieciešams, lai līdztekus festivālam "Jaunais vilnis" laikā no maija līdz oktobrim Jūrmalā norisinātos vismaz 4-5 līdzīga mēroga pasākumi. Zemesgrāmatā reģistrēto nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas līgumu skaita pieaugums Rīgā 2012.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar to pašu 2011.gada periodu ir 44%; salīdzinājumā ar 2010.gada pirmo ceturksni - 48%. Jūrmalā šis pieaugums ir attiecīgi 35% un 80%, raksta "Otkritij Gorod".
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=11.05.2012
