Visaktīvāk ar ES fondiem krāpjas būvniecībā
Db.lv, 2015. gada 5. marts
Būvniecības objekts, kura pārskatos uzpūstas materiālu cenas, semināri, kas reāli dzīvē nekad nav notikuši, saskaņotas tāmes dalībai iepirkumā, lai ļautu uzvarēt konkrētam uzņēmumam – tie ir tipiskākie veidi, kā Latvijā mēģina negodprātīgi iedzīvoties uz Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Finanšu ministrijā (FM) nenoliedz – sabiedrībai ir radies priekšstats, ka ES fondu apguve iet roku rokā ar krāpšanos, tomēr statistika liecina, ka uz ES fona Latvija īpaši neizceļas.
Ministrijas apkopotie dati liecina, ka plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguvē tika fiksēts 6000 neatbilstību, no kurām 72 gadījumos konstatētas aizdomas par krāpšanu.
Šie skaitļi gan neatspoguļo pilnu ainu, jo nozīmīgu daļu – lauku un zivju fondus – administrē Zemkopības ministrija ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) palīdzību. LAD Juridiskā departamenta direktores vietnieks Andris Lācis Dienai atklāj, ka aizvadītajā plānošanas periodā atklāti 30 krāpšanas gadījumu, tas kopējo skaitli padara iespaidīgāku. Vēl jo vairāk tāpēc, ka to papildina daži krāšņi piemēri. Vēl nesen ziņu aģentūra LETA vēstīja, ka par noziedzīgām darbībām saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda naudas līdzekļu izkrāpšanu un ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas aizdomās tiek turēts viens no lielākajām mežu zemes īpašniekiem Latvijā Modris Fokerots. Viņš pats apsūdzībai nepiekrīt, sakot, ka «nav neviena likuma panta, ko es būtu pārkāpis, bet problēma ir VID darbinieku visatļautībā un iznīcinošajā attieksmē pret biznesu».
Kopumā tieši LAD ir iniciators krimināllietu sākšanai pret fondu izkrāpējiem. Dienests konstatē krāpniecības pazīmes administrēšanas procesa ietvaros un tālāk to nodod policijai. Tiklīdz tiek konstatētas neatbilstības normatīvajiem regulējumiem, dienests projekta iesniegumu noraida. Pārsvarā gadījumu tas notiek pirms finansējuma izmaksāšanas. Ja nauda jau ir piešķirta, tiek pieprasīta tās atmaksa. Parasti pārkāpumi tiek konstatēti brīdī, kad speciālisti veic dokumentu pārbaudes, kā arī pārbaudes projektu īstenošanas vietās.
Plašāk lasiet rakstā Blēdības ar Eiropas fondu līdzekļiem palīdz atklāt nozares organizācijas ceturtdienas, 5.marta laikrakstā Diena (11.lpp)!
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/finanses/visaktivak-ar-es-fondiem-krapjas-buvnieciba-428676
