Virza skatīšanai valdībā noteikumus par atkritumu apsaimniekotāja brīvu izvēli pašvaldībās
LETA
Otrdiena, 2012. gada 18. decembris
Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas iebildumiem, Ministru kabineta komiteja šodien atbalstīja pretrunīgi vērtētos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos noteikumus, kas paredz lielākiem klientiem tiesības izvēlēties atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, ar kuru pašvaldība nav noslēgusi līgumu.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) norādīja, ka, iespējams, valdībai par šo jautājumu būs jāizšķiras ar balsojumu.
Dombrovskis atzina, ka kopš pēdējās reizes, kad diskutēts par VARAM virzīto noteikumu projektu, pušu viedokļi nav īpaši tuvinājušies un Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija turpina prasīt noteikumu projekta noraidīšanu, aicinot šo jautājumu skatīt kopā ar jauno apsaimniekošanas likumprojektu, tādējādi diskusijas pārceļot uz Saeimu.l
Noteikumus jau pirms mēneša skatīja valdībā, taču šo jautājumu atlika, jo valdība uzdeva ministrijai apkopot informāciju par to, kāda būs ietekme uz tarifiem, ja komersanti paši varēs izvēlēties apsaimniekotāju.
VARAM, aptaujājot pašvaldības, noskaidrojusi, ka pastāv iespēja, ka atsevišķās pašvaldībās maksa par atkritumu apsaimniekošanu varētu pieaugt, jo tas būs saistīts ar savācamo sadzīves atkritumu apjomiem un īpatsvaru konkrētajā teritorijā. Kā skaidro ministrija, līdz ar noteikumu stāšanos spēkā daļa no dabas resursu nodokļa atbrīvoto komersantu neslēgs vai lauzīs līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem, ko izvēlējusies pašvaldība.
Līdz ar to varētu samazināties sadzīves atkritumu apjoms, ko apsaimnieko pašvaldības izvēlētais atkritumu apsaimniekotājs. Ministrija secinājusi, ka situācija visās pašvaldībās nav vienāda, līdz ar to arī ietekme uz atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām būs atšķirīga.
Pašvaldības norādījušas - ja gadījumā, kad ārpus pašvaldības veidotās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas nonāks tieši nešķiroti sadzīves atkritumi, ko rada personas, kas atbrīvotas no dabas resursu nodokļa, tad pārējiem sadzīves atkritumu radītājiem izmaksas par to radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pieaugtu par 10-15%, dažviet līdz pat 25% un vairāk.
Aprēķināts, ka būtisks cenu pieaugums ir sagaidāms vairāku pilsētu un pagastu iedzīvotājiem. Piemēram, Saldū - līdz pat 25% lielākas izmaksas, Aizputē - līdz 20%, Salacgrīvā - līdz 21%, bet Blomes pagastā - pat līdz 30% cenu pieaugums. VARAM gan norāda, ka šādas aptaujas rezultāti nesniedz informāciju par faktisko pieaugumu, jo aprēķiniem nav pamatojuma.
Vairākas pašvaldības aptaujā norādījušas, ka noteikumu projekta īstenošana neietekmēs sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Ministrija prognozē, ka maksas pieaugums noteikti būs lielāks pašvaldībās ar lielākām lauku teritorijām un mazāku iedzīvotāju blīvumu nekā pilsētās. Aprēķināts, ka mājsaimniecību izdevumi var pieaugt par 0,02877% jeb aptuveni 0,05 latiem mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli.
Šie noteikumi paredz, ka pašvaldībās tiesības izvēlēties citu komersantu būs, piemēram, lielveikalu tīkliem, ražošanas uzņēmumiem, kā arī, piemēram, starptautiskajai lidostai «Rīga».
Noteikumu projekts paredz, ka tiesības izvēlēties savu atkritumu apsaimniekotāju, kurš nav noslēdzis līgumu ar pašvaldību, būtu no dabas resursa nodokļa samaksas atbrīvotam komersantam, kura radītais sadzīves atkritumu apjoms gadā vairākas reizes pārsniedz vienas vidējas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju radīto atkritumu apjomu. VARAM aprēķinājusi, ka vienas daudzdzīvokļu mājas (40 dzīvokļi) iedzīvotāji pilsētā gadā saražo 150 kubikmetrus atkritumu, bet laukos - 96 kubikmetrus atkritumu.
Tas nozīmē, ka, lai būtu tiesības izvēlēties citu atkritumu apsaimniekotāju, kopējam radīto sadzīves atkritumu apjomam gadā ir jāpārsniedz 240 kubikmetri.
VARAM gan skaidro, ka iespējas izvēlēties citu atkritumu apsaimniekotāju nebūtu tiem komersantiem, kas rada lielus atkritumu apjomus un vienlaikus atrodas dzīvojamās mājās, piemēram, nelieli veikali vai frizētavas, kas atrodas arī dzīvokļos. Šādi komersanti, izvairoties norēķināties par pašvaldības izvēlētā atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumiem, nereti mēdz ziņot par alternatīva atkrituma apsaimniekotāja izvēli, taču līgumu ar citu apsaimniekotāju nemaz nenoslēdz un izmanto pašvaldības izvēlētā atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus bez maksas.
Komersantam ir jānodrošina, ka pie viņa saimnieciskās darbības veikšanas objektiem izvietoti konteineri gan dalītai atkritumu savākšanai, tostarp papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumu atsevišķai savākšanai, gan nešķirotu sadzīves atkritumu savākšanai.
Kategoriski pret šo noteikumu projektu iebilda Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), kas uzskata, ka noteikumi ir izstrādāti lielveikalu lobija rezultātā, jo tas ļauj viņiem neiesaistīties pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. LLPA prognozē, ka noteikumu pieņemšanas gadījumā iedzīvotājiem pieaugs izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu, jo komersanti, kas noslēguši līgumu ar pašvaldību, nespēs segt savus izdevumus. Savukārt lielveikaliem tā būs iespēja ietaupīt uz atkritumu apsaimniekošanas izmaksām, uzskata lielās pilsētas.
Arī vairākas citas pašvaldības iebildušas pret noteikumu tālāku virzību, uzskatot, ka tas pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas sistēmai radīs negatīvas sekas.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/virza-skatisanai-valdiba-noteikumus-par-atkritumu-apsaimniekotaja-brivu-izveli-pasvaldibas/545510
