Vides aktīvisti Vides un Zemkopības ministrijām piešķir "Zirgābolus" - balvu vides ķēzītājiem
Vides aizsardzībā ieinteresētu domubiedru grupa - Zirgābola balvas padome - šogad jau ceturto reizi pasniegs "Zirgābolus" - balvu, ko piešķir vides ķēzītājiem.
Balva tika dibināta 2009.gadā kā līdzsvarojošs papildinājums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ikgadējai balvai "Ābols" par vides uzlabošanu un aizsardzību. "Zirgābolu" mērķis ir pievērst uzmanību vides aizsardzības praksei un problēmām Latvijā, videi nedraudzīgiem projektiem, amatpersonu darbībai/bezdarbībai vides aizsardzības jomā, ignorējot nevalstisko organizāciju un sabiedrības viedokli, t.i., vides ķēzīšanai un ķēzītājiem.
Ķēzienbudžets
Finanšu ministrijas, valdības un Saeimas nolemtajam Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) ir jānodrošina 50% sava budžeta, veicot mežizstrādi tās apsaimniekošanā esošajos mežos īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. 2013.gada budžetā DAP šādā veidā jāiegūst 701 950 lati. Tas nozīmē, ka, lai nodrošinātu dabas aizsardzību, dabas aizsargātāji spiesti iznīcināt to, kāpēc vispār dabas aizsardzības nozare izveidota: DAP uzlikti nesamērīgi plāni koku ciršanai aizsargājamās teritorijās. Aizsargājamo mežu ciršanas laikā tiek izvākti koki, kas ir nozīmīgi kukaiņiem un putniem, tiek saārdīta zemsedze, traucēti zvēri. Tikpat labi valsts varētu uzlikt par pienākumu DAP izšaut dzīvniekus un tirgot to izbāzeņus, gaļu un ādas, kā arī Sarkanajā grāmatā ierakstīto augu herbārijus.
Ķēzienakts
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" ir lieliska pretimnākšana krasta kāpu aizsargjoslas apbūvētājiem, atceļot prasību pirms būvniecības saņemt ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Šis likumprojekts paredz arī atcelt VARAM kompetenci apstiprināt ciemu robežas krasta kāpu aizsargjoslā, nenosakot līdzvērtīgas pilnvaras ministrijas padotības iestādēm.
Ķēzienmahinācija
Likums "Grozījumi Meža likumā" dod vienreizēju iespēju noslēpt no sabiedrības būvniecību mežā. Saskaņā ar šo likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi nosaka, vai, pareizāk - nenosaka, kāda veida būvniecība var tikt veikta mežaparkā, kas nozīmē, ka mežaparkā var pieļaut gan privātmāju, hoteļu un atpūtas centru, gan pat helikopteru nosēšanās laukumu u.c. visdažādākā veida būvniecību. MK noteikumi neparedz arī nosacījumu, ka un cik procentuāli mežaparka teritorijā ir jāsaglabā mežs. Vienīgais, ko NVO izdevās panākt, ir nosacījums, ka Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā "var ierīkot tikai publisko infrastruktūru un tūrisma un sabiedriskas nozīmes rekreācijas objektus, kuru kopējā platība nepārsniedz 15% no mežaparka platības, kas atrodas aizsargjoslā". Tātad mežaparka teritorijā, kas neatrodas 300 metru zonā no jūras, jebkādās platībās var tikt veikta jebkāda veida būvniecība.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/95081-vides-aktivisti-vides-un-zemkopibas-ministrijam-pieskir-zirgabolus-balvu-vides-kezitajiem.htm?utm_source=feedly
