Valsts vēlas aizsargāt hipotekāro kredītu ņēmējus
Tieslietu ministrijas (TM) darba grupa ir konstatējusi vairākas nepilnības hipotekāro kredītu izsniegšanas tiesiskajā regulējumā, no kurām cietēji ir kredīta ņēmēji.
Lai uzlabotu kredītu ņēmēju aizsardzību pret likumu nepilnībām, TM rosina izstrādāt jaunu likumu par hipotekāro kreditēšanu, bet hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu kā atsevišķu nodaļu iestrādāt likumprojektā par patērētāju kreditēšanu.
Darba grupa secinājusi, ka hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma nepilnības patlaban skar tikai vienu kredītņēmēju grupu - patērētājus. Visneaizsargātākie ir tie kredītņēmēji, kuri ņem aizdevumu sava vienīgā mājokļa iegādei, būvniecībai un renovācijai.
Izpētot situāciju hipotekārās kreditēšanas jomā, eksperti secinājuši, ka patlaban ir neadekvāti zemas vai augstas nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšana, kas vistiešāk ietekmē kredīta ņēmēju, proti, cena ir neadekvāti zema, kredītņēmējs var saņemt mazāku kredīta apjomu vai arī kredīta devējs var pieprasīt no kredītņēmēja papildu saistību nodrošinājumu, ja pieprasītais kredīts ir lielāks par ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtību.
Ja cena ir neadekvāti augsta, nekustamā īpašuma novērtējuma gadījumā kredītņēmējs saņem lielāku kredīta apjomu, bet, ja nespēj savlaicīgi norēķināties ar kredīta devēju par savām parādsaistībām, tad ieķīlātā nekustamā īpašuma reālā vērtība ir nepietiekama, lai nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā ar iegūtajiem līdzekļiem pilnībā segtu kredītņēmēja parādsaistības.
Tāpat konstatēts, ka ir neskaidrs hipotekārās kreditēšanas starpnieku un pārstāvju tiesiskais statuss, to tiesības un pienākumi attiecībā pret patērētāju. Līdz ar to nav saprotams, kā kredīta ņēmējs varētu aizsargāt savas tiesības hipotekārās kreditēšanas starpnieku un pārstāvju negodprātīgās rīcības dēļ, arī gadījumos, ja ir noslēgts kredītņēmējam neizdevīgs līgums. Tāpat normatīvajos aktos nav pienākuma ar kredītņēmēju apspriest būtiskākos kredītlīguma nosacījumu un nav noteikts minimālais klientam sniedzamais informācijas apjoms un pārstāvju atbildība par viņu sniegtajiem pakalpojumiem.
Secināts, ka hipotekārā kredīta devēji nereti prasa no saviem klientiem kredītņēmējiem pārmērīgus un daudzskaitlīgus saistību izpildes nodrošinājumus, piemēram, sniegt finanšu garantijas, ņemt galvojumu, veikt līdzmaksājumus papildus nekustamā īpašuma hipotēkai. Darba grupa norāda, ka šādi pieprasījumi kredītņēmējam palielina kredīta saņemšanas izmaksas, kas vēlāk var ietekmēt viņa spējas savlaicīgi un pilnībā izpildīt kredītsaistības.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/83032-valsts-velas-aizsargat-hipotekaro-kreditu-nemejus.htm
