TUA: Rīga apsteidz Jūrmalu
Romāns Golubevs
Pagājušajā gadā personas, kas pretendēja uz Latvijas termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanu, ik mēnesi iegādājās nekustamos īpašumus par vidēji 25 miljoniem eiro, 2014.gada pirmajā ceturksnī šis rādītājs ir pieaudzis līdz turpat 30 miljoniem eiro.
Kopējais investīciju apmērs, kas ir ieplūdis mūsu valsts ekonomikā (to ir veicinājuši Imigrācijas likuma labojumi), ir sasniedzis 914 miljonus eiro (pēc stāvokļa 2014 gada 31.martā). No šīs summas 749 miljoni (!) eiro ir investēti nekustamajos īpašumos.
2014.gada 1.jūlijā paies četri gadi kopš Imigrācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā. Šiem grozījumi pēdējos gados ir saņēmuši dažādu politisko spēku uzbrukumus. Visaktīvāk šos grozījumus ir centušies torpedēt Nacionālās apvienības politiķi. Šiem politiķiem aksioma, ka ikvienas valsts labklājību veido tūkstošiem rādītāju un ka katrs no tiem ir svarīgs un prasa īpašu uzmanību, ir burtiski tukša skaņa. Viņiem jūtināšanās un emocijas ir svarīgākas par ekonomikas loģiku.
Visiem pārējiem vēlos atgādināt, ka laikā, kad tika izstrādāti pašreiz spēkā esošie Imigrācijas likuma labojumi, Latvijas bija dziļā ekonomikas krīzē un tikai mēģināja spert pirmos nedrošos soļus, lai izkļūtu no tās. Lūk, lai veicinātu valsts ātrāku atgriešanos normālā ekonomikā, Imigrācijas likumā tika veiktas izmaiņas, kas motivēja ārvalstu pilsoņus investēt savus līdzekļus mūsu ekonomikā. Bonuss — iespēja saņemt Latvijas TUA. Ārzemju pilsoņiem tika ļauts izmantot vienu no trim variantiem. Pirmais — iemaksāt kādas bankas subordinētajā kapitālā 200 000 latu jeb 285 000 eiro. Otrais — investēt 25 000 latu (35 600 eiro) Latvijas uzņēmuma statūtkapitālā (vēl jāveic nodokļu samaksāšanu 20 000 latu (28 500 eiro) apmērā), un trešais variants — iegādāties nekustamo īpašumu. Ja tas ir Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai septiņās lielākajās Latvijas pilsētās, pirkuma vērtībai jāatbilst vismaz 100 000 latiem (142 300 eiro), bet pārējās vietās 71 150. Investori šos Imigrācijas likuma labojumus sagaidīja ar urravām.
Ņemot vērā informāciju, ko žurnālam "Kvadrātmetrs" un portālam varianti.lv ir sniegusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), var konstatēt, ka laikā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 31.martam Imigrācijas likuma labojumu ietvaros Latvijā ir investēti 914,2 miljoni eiro. No šīs summas 50,4 miljoni eiro ir investēti Latvijas uzņēmumos, 114,4 miljoni— banku subordinētajā kapitālā un 769,4 miljoni eiro — Latvijas nekustamajos īpašumos. Īpaši jāatzīmē, ka, spriežot pēc TUA piešķiršanas ārzemniekiem programmas rezultātiem, interese par nekustamajiem īpašumiem turpina pieaugt.
2014.gada pirmajā ceturksnī ārzemnieki, kas pretendēja uz TUA piešķiršanu, bija nopirkuši 510 nekustamos īpašumus 89,97 miljonu eiro vērtībā (vidēji 170 objekti (30 miljonu eiro vērtībā)) mēnesī. Atgādinājums: vidēji mēnesī 2013.gada rādītājs ir 130 objektu (24,75 miljoni eiro), 2012.gada rādītājs — 84 objekti (17,33 miljoni eiro), 2011.gada radītājs — 56 objekti (11,55 miljoni eiro), 2010.gada rādītājs ir 13 objekti (2,64 miljoni eiro).
Tajā pašā laikā statistika par investīcijām uzņēmumu statūtkapitālā un banku subordinētajā kapitālā uzrāda, ka 2014.gada pirmajos trijos mēnešos investīciju dinamika ir bijusi negatīva. TUA iegūšanas veidu ir izvēlējušies vidēji attiecīgi 17 un 5 investori mēnesī. 2013.gadā analoģiski statistikas rādītāji bija, lai arī ne īpaši iespaidīgi, bet tomēr lielāki. Katru mēnesi vidēji 23 ārzemnieki investēja Latvijas uzņēmumu statūtkapitālā, 8 — banku subordinētajā kapitālā.
Taču atgriezīsimies pie nekustamo īpašumu pirkumiem. TUA pretendenti kopš 2014.gada 1.jūlija, kad spēkā stājās iepriekšminētie Imigrācijas likuma labojumi, ir nopirkuši 3828 nekustamos īpašumus. Gandrīz puse no tiem — 1864 — atrodas Rīgā, 1048 — Jūrmalā. TUA pretendentu vidū populārāko Latvijas apdzīvoto vietu pirmajā desmitniekā ir iekļuvis Ozolnieku novads (137 darījumi), Babītes novads (106 darījumi), Cēsu novads (105 darījumi), Garkalnes novads (65 darījumi), Saulkrastu novads (63 darījumi), Mārupes novads (59 darījumi), Amatas novads (37 darījumi) un Ādažu novads (33 darījumi).
Īpašu interesi raisa salīdzinošā analīze par pārmaiņām, kas notiek, pircējiem izdarot izvēli starp Rīgu un Jūrmalu. 2011.gadā TUA pretendenti nekustamos īpašumus mūsu valsts galvenajā kūrortā un galvaspilsētā pirka attiecībā 1:1,48 (223 darījumi Jūrmalā un 331 darījums Rīgā), 2012.gadā — 1:1,57, 2013.gadā — 1:1,86, bet 2014.gada pirmajā ceturksnī šī attiecība ir jau 1:2,82. Par ko tas liecina? No vienas puses, ir tikai gada sākums, un tādēļ, iespējams, vēl nav sācies pircēju pieplūdums Jūrmalā. No otras puses, tas var kalpot kā arguments runām par to, ka cenas Jūrmalā ir paceltas stipri augstā līmenī. Jūrmala aizvien vairāk kļūst par elitāru pirkumu vietu, kur pirkt nekustamos īpašumus var atļauties tikai ļoti bagāti ārzemnieki. Tādēļ tie ārzemnieki, kuru pirkuma budžets ir stingri ierobežots, un tiem, kas vēlas, izīrējot savu nekustamo īpašumu, visu gadu iegūt saprotamu un paredzamu atdevi, aizvien vairāk raugās galvaspilsētas virzienā — Rīgā izvēle ir daudz plašāka.
Noslēdzot PMLP sniegtās informācijas izpēti, minēsim datus par to, kas tad ir tie, kuriem interesē Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas. Šajā sarakstā figurē 41 valsts pilsoņi. Lielākā daļa - nu jau tradicionāli - ir Krievijas pilsoņi: Imigrācijas likuma labojumu ietvaros investori no šīs valsts un tāpat arī viņu ģimeņu locekļi (laulātie un bērni līdz 18 gadu vecumam) ir saņēmuši 7703 uzturēšanās atļaujas (2014. gada I ceturksnī — 844). Ķīnas pilsoņiem ir izsniegtas 809 (228) TUA, Ukrainas pilsoņiem — 760 (86), Uzbekistānas pilsoņiem — 491 (68), Kazahstānas pilsoņiem — 476 (19), Baltkrievijas pilsoņiem — 242 (13), Azerbaidžānas pilsoņiem — 131 (13), Izraēlas pilsoņiem — 50 (3), Kirgizstānas pilsoņiem — 41 (2), ASV pilsoņiem — 38 (4), Sīrijas pilsoņiem — 29 (5). Pavisam Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas ir piešķirtas 11 025 investoriem un viņu ģimenes locekļiem (dati pēc stāvokļa 2014.gada 31.martā).
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2578
