Tiešie norēķini sadārdzinās komunālos maksājumus
Saeimā trešajā lasījumā jāizskata grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, un tajos paredzēts, ka iedzīvotājiem būs iespēja izvēlēties par komunālajiem pakalpojumiem norēķināties tieši ar to sniedzējiem.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs atzina, ka tieši norēķini ir vissāpīgākais un visdiskutablākais likuma grozījumu jautājums. Likumprojekts tiek virzīts strauji, bet iedzīvotājiem pašlaik ir sarežģīti saprast, vai un par cik lielu summu jaunā norēķinu kārtība sadārdzinās viņu ikmēneša maksājumus.
Par cik un kāpēc vairāk
«Tiešo norēķinu sistēmas ieviešana mēnesī par 1,53 latiem jeb 33,5 procentiem sadārdzinās maksājumu,» saka SIA Rīgas ūdens (RŪ) valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa. Viņa izskaidro, kā šī summa veidojas, piebilstot, ka pašlaik tās ir tikai prognozes, kas veiktas, par pamatu ņemot vidējo ūdens patēriņu ģimenē. RŪ aprēķini liecina, ka katram dzīvoklim norēķinu sistēmas uzturēšana izmaksās deviņus santīmus, rēķinu sagatavošana maksās piecus santīmus, rēķinu nosūtīšana – deviņus santīmus. Savukārt līgumu administrēšana – 45 santīmus mēnesī, izziņu sagatavošana un izsniegšana – 18 santīmu, iedzīvotāju iesniegumu pieņemšana, reģistrēšana un atbilžu sniegšana – 17 santīmu. Parādu piedziņas izdevumi būs 22 santīmi mēnesī, pievienotās vērtības nodokļa apmērs – 27 santīmi, un kopā ar to sanāks 1,53 lati. «Mēs nevaram radīt tādas tarifa izmaiņas,» viņa uzsver.
D. Kalniņa norāda, ka tagad uzņēmumam nav līgums ar katru dzīvokli, bet tāds ir noslēgts vai nu ar visu māju, vai apsaimniekotāju. Tiešo norēķinu gadījumā nāksies izrakstīt gandrīz 400 000 rēķinu (pašlaik – nedaudz vairāk nekā 16 000), kā arī zemesgrāmatā pārbaudīt, kurš ir īpašnieks, vai viņš ir parādā RŪ un veikt citas formalitātes, kas maksās naudu un prasīs daudz laika.
Šovasar a/s Rīgas siltums (RS) valdes locekle Birute Krūze piedāvāja aplēses, ka rīdziniekiem ikmēneša papildu izmaksas uz 1 m2 varētu sasniegt pat piecus santīmus. 50 m2 lielam dzīvoklim par siltumu vien papildus ik mēnesi būtu jāmaksā 2,50 latu (gadā – 30 latu). Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, VAS Latvenergo tirdzniecības pakalpojumi ir 0,17 santīmu par kilovatstundu. Nodedzinot 100 kilovatus elektrības, par rēķina izrakstīšanu samaksājam 17 santīmu.
Arī Ekonomikas ministrijā atzīst, ka tiešo norēķinu ieviešana ļoti daudziem dzīvokļu īpašniekiem palielinās ikmēneša maksājumu par vairākiem – līdz pat pieciem – latiem. Un ka ir iespējams tarifu kāpums, ja būs ļoti daudz neatgūstamo parādu. Kā liecina pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu dati, tie nekur nav pazuduši un ir mērāmi miljonos latu.
Ko paredz likuma grozījumi
Dzīvojamās mājas īpašniekiem, kuri norēķinās par komunālajiem pakalpojumiem ar pārvaldnieka starpniecību, būs jāizlemj par turpmāko norēķinu veidu. Viņi varēs izmantot pašreizējo kārtību un norēķināties ar pārvaldnieka starpniecību vai maksāt tieši katram pakalpojuma sniedzējam – par ūdeni un kanalizāciju, par apkuri, par atkritumu izvešanu, par koplietošanas elektrību, kā arī pārvaldīšanas u. c. izdevumus.
Paredzēts, ka iedzīvotājiem, kuri likuma spēkā stāšanas dienā norēķinās par pakalpojumiem ar pārvaldnieka starpniecību, būs pienākums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2014. gada 28. februārim izlemt jautājumu par turpmāko norēķinu veidu. Likums varētu stāties spēkā nākamgad 1. oktobrī.
Vai parādi samazināsies?
Likuma grozījumiem ir vismaz divi ļoti svarīgi mērķi: pasargāt dzīvokļu īpašniekus no negodīgiem apsaimniekotājiem un samazināt arvien pieaugošo parādu apmēru. Ar likuma grozījumiem Ekonomikas ministrija cer parādu mazināšanā iesaistīt arī pakalpojumu sniedzējus. Gan D. Kalniņa, gan SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) un RS pārstāvji atzīst, ka parādnieku un parādu problēma ir jārisina, taču tai kā aste līdzi velkas vēl citu problēmu buķete, ko nevarēs ignorēt. Pašlaik, kamēr notiek diskusijas par strīdīgi vērtētā likumprojekta normām, RS, RŪ un RNP apšauba, ka parādus būs iespējams būtiski deldēt ar tiešo norēķinu sistēmu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/101727-tiesie-norekini-sadardzinas-komunalos-maksajumus.htm
