«Swedbank»: Pirkt dzīvokli ir izdevīgāk, ja mājsaimniecība tajā plāno dzīvot ilgstoši
LETA
Pirmdiena, 2012. gada 10. decembris
Kopumā, ja mājsaimniecība plāno dzīvot vienā mājoklī vismaz piecus līdz desmit gadus, tad pirkt dzīvokli var būt izdevīgāks risinājums nekā to īrēt, secināts jaunākajā «Swedbank» Baltijas mājokļu pieejamības apskatā.
Apskatā secināts, ka mājokļu īres maksas pakāpeniski aug, vidēji par 2%-4% salīdzinājumā ar pērnā gada 3.ceturksni, kas gan ir lēnāks temps par vidējo mājokļu cenu pieaugumu. Atbilde uz jautājumu par to, īrēt vai pirkt mājokli, ir atkarīga no ļoti daudziem faktoriem, norāda «Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
«Piemēram, vidējam dzīvoklim sērijveida ēkā mikrorajonā gada kredīta maksājums - pie 20 gadu termiņa un pašreizējas vidējās procentu likmes - pašlaik ir nedaudz mazāks - par 330 latiem jeb 15% - nekā gada īres maksājums. Tomēr īrei ir vairākas priekšrocības,» skaidroja Strašuna.
Pirmkārt, ar īrēto mājokli dzīvošanas vietas maiņa ir daudz vieglāka, kamēr ar nopirkto mājokli manevra iespējas ir krietni ierobežotākas, piemēram, pārcelties uz citu vietu vai uz mazāku mājokli. Otrkārt, īrējot, nav jāuzņemas ilgtermiņa saistības, sacīja ekonomiste.
Savukārt, lai paņemtu kredītu, ir nepieciešams uzkrāt pirmajai iemaksai, kas var būt grūti, jo īpaši, ja tajā pat laika jāturpina maksāt īri. Turklāt, pērkot mājokli, iedzīvotāji uzņemas vairākus riskus, piemēram, kas notiks ar procentu likmēm, ar nekustamā īpašuma cenām, jo īres maksas parasti ir stabilākas nekā nekustāmā īpašuma cenas.
«Ilgstoši īrējot dzīvoklī, būs jāmaksā par tā nolietošanos, lai arī mājoklis pieder kādam citam. Šis laiks gan ir atkarīgs no tā, kas notiek ar procentu likmēm un nekustamā īpašuma cenām - ja īpašuma cena neaug un/vai procentu likmes palielinās, tad paies ilgāks laiks, kamēr dzīvokļa iegāde atpelnītos. Savukārt, ja nekustamā īpašuma cenas aug, tad šis periods ir īsāks,» skaidroja Strašuna.
Jau ziņots, ka mājokļu pieejamība Rīgā joprojām ir krietni labāka nekā Viļņā, bet nedaudz sliktāka nekā Tallinā. Šī gada 3.ceturksnī «Swedbank» Mājokļu pieejamības indekss Rīgā uzlabojās par 12 punktiem, sasniedzot 152, secināts jaunākajā «Swedbank» Baltijas mājokļu pieejamības apskatā.
Viļņā šā gada 3.ceturksnī Mājokļa pieejamības indekss bija 113 punkti, bet Tallinā - 163,6 punkti.
Rīgā mājokļu pieejamība uzlabojās, galvenokārt pateicoties straujākam procentu likmju kritumam, to pieejamību uzlaboja arī neliels algu kāpums - par 0,5% pret 2.ceturksni un dzīvokļu cenu samazināšanās par 1,7%.
Rīgā dzīvokļu cenas joprojām ir viszemākās starp Baltijas valstu galvaspilsētām, secināts apskatā.
Gada griezumā cenas Rīgā ir kāpušas visstraujāk, tomēr to pieauguma temps ir kļuvis lēnāks - no 11% 2.ceturksnī uz 7,8% 3.ceturksnī. Cenu pieaugumu galvenokārt veicina dzīvokļu cenu kāpums Rīgas centrā, mazākā mērā jaunajos projektos mikrorajonos. Tomēr darījumu skaits centrā joprojām ir mazs, un tādējādi cenu svārstības ir lielas. Savukārt sērijveida ēkās mikrorajonos dzīvokļu cenas saglabājas stabilas, bet darījumu skaits pakāpeniski aug.
Rīgā «standarta» mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai 3.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 164 eiro jeb aptuveni 115 latus mēnesī (salīdzinot ar 124 latiem 1.ceturksnī), kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā tas būtu 223 un 215 eiro (jeb 157 lati un 151 lats).
Laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai Rīgā, ir sarucis par divām ar pusi nedēļām, sasniedzot 26,3 mēnešus, savukārt Viļņā tas palielinājās par gandrīz divām nedēļām, sasniedzot 36,9 mēnešus, bet Tallinā par aptuveni trīs ar pusi nedēļām, sasniedzot 25,8 mēnešus. Aprēķinā tiek pieņemts, ka mājsaimniecība pirmās iemaksas krāšanai katru mēnesi novirza 30% no saviem neto ienākumiem.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/swedbank-pirkt-dzivokli-ir-izdevigak-ja-majsaimnieciba-taja-plano-dzivot-ilgstosi/544263
