«Swedbank» mājokļu pieejamības indekss: Mājokļu pieejamība Rīgā uzlabojas
Pērn ceturtajā ceturksnī mājokļu pieejamība Rīgā turpināja uzlaboties. Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā sasniedza 145.6, kas ir labāks nekā Viļņā (101.7), bet nedaudz sliktāks nekā Tallinā (154.3). Par to liecina jaunais «Swedbank» Baltijas Mājokļu pieejamības indekss, portālu «Apollo» informēja «Swedbank» preses sekretāre Kristīne Jakubovska.
«Neskatoties uz to, ka mājokļu cenas samazinājās un kredīti kļuva lētāki, iedzīvotāju aktivitāte joprojām saglabājās vārga. Mājsaimniecības joprojām ietekmē buma laikā pieņemtie lēmumi, kā arī tās vēl nejūtas pietiekami drošas, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, un izvēlas ienākumu kāpumu iztērēt īstermiņa vajadzībām,» lēš Dainis Stikuts, «Swedbank» vecākais ekonomists.
2012.gada 4.ceturksnī MPI Rīgā pieauga līdz 145.6 (3.ceturksnī tas bija 141.5). Indeksa lielums nozīmē to, ka Rīgā mājsaimniecība var atļauties lielāku mājokli nekā «standarta» gadījumā, kad indekss būtu 100. Mājokļu pieejamība pieauga arī Tallinā (no 144.2 līdz 154.3), bet Viļņā mājokļu pieejamība samazinājās (no 103.4 līdz 101.7).
Kas ietekmēja mājokļu pieejamības izmaiņas?
• Rīgā MPI pieaugums galvenokārt skaidrojams ar vidējās neto algas pieaugumu - par 1.6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Mājokļu pieejamību uzlaboja, lai arī mazākā mērā, mājokļu cenu kritums par 1% un procentu likmju samazināšanās par 2 bāzes punktiem.
• Tallinā mājokļu pieejamību veicināja sezonāls vidējās neto algas pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. To vēl vairāk pastiprināja straujāks procentu likmju kritums 4.ceturksnī - par 9 bāzes punktiem. Mājokļu pieejamību īpaši neietekmēja to cenas, jo ceturkšņa laikā tās palielinājās vien par 0.2%.
• Viļņā galvenais iemesls MPI ievērojamajam kritumam bija straujš dzīvokļu cenu kāpums. 4.ceturksnī salīdzinājumā ar 3.ceturksni dzīvokļu cenas palielinājās par 4.9%. Cenu pieauguma ietekme bija spēcīgāka gan par hipotekāro kredītu procentu likmju nelielo kritumu (no 3.93% uz 3.91%), gan neto darba algas pieaugumu (2.9%).
Cik dārgs ir «standarta» mājoklis?
Rīgā «standarta» mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai mēnesī bija jāspēj novirzīt 196 eiro jeb aptuveni 120 lati mēnesī, kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā tas būtu 230 un 248 eiro (jeb 162 un 174 latu). Savukārt laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai Rīgā samazinājies no 25.6 uz 25 mēnešiem un Tallinā no 26.4 uz 24.9 mēnešiem, kamēr Viļņā tas ir nedaudz pieaudzis - no 36.1 uz 36.7 mēnešiem.
«Swedbank» Baltijas Mājokļu pieejamības indeksu publicē ik ceturksni. Indekss atspoguļo hipotētiskas mājsaimniecības spēju iegādāties (bet ne pārdot) «standarta» mājokli Baltijas valstu galvaspilsētās. Indekss ietver kredītu apkalpošanas izmaksas, bet neiekļauj mājokļa uzturēšanas izdevumus, piemēram, komunālos un nodokļu maksājumus.
Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka: 1) mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; 2) tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme; 3) mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā. Indeksa aprēķināšanas metodoloģija ir izmantojama, lai jebkura mājsaimniecība varētu salīdzināt savu situāciju un gūt priekšstatu, kāds ir tās personīgais mājokļu pieejamības indekss. Indekss ļauj mājsaimniecībai izprast savu relatīvo finanšu situāciju, bet nekalpo par pamatu bankas kredīta piešķiršanai.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/268046
