"Swedbank" eksperts: "Nolikto atslēgu" princips vecās problēmas nerisina, turklāt rada vēl jaunas
"Nolikto atslēgu" principa ieviešana nerisinās ekonomiskās krīzes laikā kredītņēmējiem radītās problēmas, turklāt radīs vēl jaunas, vērtē "Swedbank" Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Ainars Balcers.
Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis izsludināt Saeimas septembrī pieņemtos grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz no nākamā gada sākuma visiem no jauna izsniegtajiem hipotekārajiem aizdevumiem piemērot "nolikto atslēgu" principu. "Ir savādi, ka Valsts prezidents savā komentārā paudis izpratni par izsludinātā likuma negatīvo ietekmi uz Latvijas sabiedrību, it īpaši reģioniem un jaunajām ģimenēm, tomēr nav izmantojis tiesības lūgt Saeimai kļūdaino likumu pārskatīt," vērtē Balcers. Tiesa, ir aicinājums Saeimai novērst šos būtiskos riskus.
Makroekonomikas eksperti norāda, ka grozījumi Maksātnespējas likumā mājokļa kredītu padarīs par ekskluzīvu iespēju turīgām personām, tādējādi veicinot sabiedrības noslāņošanos. Jau tagad vairumam ģimeņu nav iespējas iegādāties savu mājokli, jo augošo īres cenu dēļ tie nespēj sakrāt pirmajai iemaksai. Tagad, kad aizdevēji būs spiesti nozīmīgi palielināt pirmās iemaksas, sava mitekļa iegāde jaunajām ģimenēm kļūs par nesasniedzamu sapni, prognozē "Swedbank" Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs.
Savulaik politiķi sāka darbu pie Maksātnespējas likuma grozīšanas, lai meklētu risinājumu tiem kredītņēmējiem, kuri joprojām izjūt krīzes sekas, tomēr paši politiķi lēma, ka šī iespēja "atdot bankai atslēgas" attieksies tikai uz kredītiem, kas tiks ņemti nākotnē. Tātad - vecās problēmas netiek risinātas, toties tiek radītas jaunas, jo būtiski pieaugs pirmās iemaksas, ko jaunās ģimenes nespēs atļauties. Šī paša iemesla dēļ arī valdības iepriekš izsludinātā programma ģimenes mājokļa iegādei ir zaudējusi jēgu, uzsver Balcers.
"Klientu vārdā vien atliek paust cerību, ka Saeimai izdosies radīt konstruktīvu risinājumu, kas dos iespēju atjaunot banku dalību valsts atbalsta programmā ģimeņu mājokļa iegādei, kā arī mazinātu kredītu nepieejamības riskus Latvijas reģionos," rezumē bankas eksperts.
Skaidrojot, kāpēc likuma grozījumi veicina pirmās iemaksas palielināšanos, Balcers norāda, ka kredītus bankas izsniedz no tās naudas, ko uzticējuši noguldītāji, tāpēc banku atbildība ir nodrošināt, ka kredītos izsniegtie līdzekļi tiek atmaksāti. Protams, kādam var gadīties problēmas, tāpēc tiek paredzēti iespējamie zaudējumi, rēķinot izsniedzamo kredītu likmes un prasības pēc līdzmaksājuma. Grozījumi Maksātnespējas likumā paredz, ka kredītņēmējam jebkurā brīdī ir iespēja atdot ieķīlāto īpašumu un atteikties no savām saistībām. Tāpēc aizdevuma summa nedrīkst būt lielāka par īpašuma ātrās realizācijas vērtību. Tāpēc prasība pēc pirmās iemaksas var sasniegt pat 40%, savukārt reģionos, kuros ir grūtības īpašumus pārdot, kredītu pieejamība var pārtrūkt pavisam, brīdina "Swedbank" Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs.
Kā ziņots, līdz ar Maksātnespējas likuma grozīšanu un "nolikto atslēgu" principa ieviešanu komercbankas vairs nav ieinteresētas iesaistīties Ekonomikas ministrijas izstrādātajā valsts atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem.
''Latvijas attīstības finanšu institūcijas "Altum"'' eksperti vērtē, ka līdz ar Maksātnespējas likuma grozījumu izsludināšanu situācija hipotekārās kreditēšanas jomā ir mainījusies un jaunajos apstākļos vajadzība pēc valsts atbalsta mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem pieaugs. Tāpēc, visticamāk, politikas veidotājiem vēlreiz būs jāatgriežas pie mājokļu galvojumu programmas, lai to pielāgotu jaunajai situācijai, aģentūrai LETA atzina "Altum" sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/news/show/12565
