Straujāks dzīvokļu cenu kāpums pasliktinājis mājokļu pieejamību Rīgā

Straujāks dzīvokļu cenu kāpums pasliktinājis mājokļu pieejamību Rīgā
Mājokļu pieejamības indekss 2019. gada 3. ceturksnī uzlabojies Viļņā, bet samazinājies Rīgā un Tallinā, liecina jaunākie Swedbank Mājokļu pieejamības indeksa dati.
Samazinājumu Rīgā noteica straujāks dzīvokļu cenu pieaugums, kas apsteidza algu kāpumu. Vidējās darījumu cenas kāpums saistīts ar cenu kāpumu jauno un renovēto projektu segmentā, kā arī pakāpeniskām pārmaiņām dzīvokļu darījumu struktūrā par labu jaunajiem projektiem.
Šī gada 3. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 179,6. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1335 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2019. gada 3. ceturksnī bija par 79,6% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.
Gada laikā MPI samazinājās par 8.1 punktiem. MPI samazinājās dzīvokļu vidējās darījuma cenas kāpuma un neliela procentu likmju pieauguma rezultātā, ko nespēja kompensēt vidējās neto algas pieaugums. Pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks pieauga par apmēram 1 mēnesi un bija tuvu diviem gadiem.
Neskatoties uz MPI samazinājumu, Rīga vēl joprojām saglabā vispieejamākā mājokļa galvaspilsētas titulu Baltijā. Vidējās dzīvokļa cenas pieaugums 3. ceturksnī bijis straujāks nekā iepriekš, ko varētu skaidrot gan ar būvniecības izmaksu pieaugumu, gan ar īpatsvara pieaugumu darījumiem ar jaunajiem projektiem. Arvien vairāk iedzīvotāju augošu ienākumu un savas finanšu situācijas iedvesmoti izvēlas iegādāties dzīvokļus jaunajos projektos, kur arī cenu kāpums 3. ceturksnī ir bijis straujāks. Palielinoties darījumu skaitam ar dārgākiem dzīvokļiem, pieaug arī darījumu vidējā cena, kura tad velk uz leju mājokļu pieejamības indeksa vērtību. Joprojām augstais pieprasījums pēc īres dzīvokļiem varētu skaidrot to, kādēļ mēs redzam arvien pieticīgāku skaita pieaugumu darījumiem ar padomju laika sērijveida dzīvokļiem.
Šī gada 3. ceturksnī Tallinā MPI bija 148,5, gada laikā samazinoties par 5,7 punktiem, kas galvenokārt skaidrojams ar straujāku vidējās dzīvokļu darījumu cenas pieaugumu, kas atsvēra vidējās neto algas kāpumu. Viļņā MPI uzlabojās par 7,3 punktiem līdz 141,6. Uzlabojumu noteica straujais vidējās algas pieaugums, ko veicināja darbaspēka nodokļu reforma Lietuvā un kas atsvēra vidējās dzīvokļu darījuma cenas un procentu likmes kāpumu.
3. ceturksnī laika posms, kas mājsaimniecībai Rīgā bija nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, bija ļoti tuvu 2 gadiem, proti, 23,6 mēneši (34,7 mēneši, lai iegādātos jaunā projekta vai renovētu dzīvokli). Tallinā krāšanai nepieciešamais laiks pirmajai iemaksai 15% apmērā bija 28,6 mēneši, bet Viļņā – tas bija 31,1 mēnesis.
Raksta pilno versiju var aplūkot: https://www.db.lv/zinas/straujaks-dzivoklu-cenu-kapums-pasliktinajis-majoklu-pieejamibu-riga-493689
Search